ZĪMES
Derek Walker - End Times Prophecy - Part 1
ZĪME (1): VĪĢES KOKS
“Mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet, ziniet: viņš (valstība) ir tuvu pie durvīm. Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.” (Mat., 24:32-34).
Tātad mums vispirms ir jānoskaidro, kas ir vīģes koks? Bībelē vīģes koks apzīmē IZRAĒLU. Jeremijas grāmatas 24. nodaļā Izraēls atrodas gūstā un ir attēlots kā vīģu grozs. Tas tāpēc, ka tie vairs nav vīģes koks, kas iestādīts zemē, bet ir izkaisīti.Skaties arī Hozejas (9:10), Joēla (1:6-7), Ecehiēla (36:8). Arī Jēzus Lūkas (13:6-9) apstiprina, ka vīģes koks ir Izraēla simbols. Tādējādi Izraēla kā dzīvas tautas atkal parādīšanās ir galvenā pazīme, kas norāda uz beigu laikiem.
Jēzus šo līdzību par vīģes koku uzsāka jau agrāk.
Tagad Viņš to noved līdz nobeigumam. Tāpēc šai līdzībai ir divas daļas:
(1) Jēzus ieradās pie vīģes koka (Izraēla), lai pārbaudītu tā augļus (ticību), un neatrada nevienu augli, tāpēc paziņoja, ka to nocirtīs un izraus no zemes (Lūkas, 13:1-9). Viņš to simboliski parādīja, nolādējot vīģes koku, kurš nokalta no saknēm (Marka, 11:12–24, Mateja, 21:18–19). Spriedums iesākās nekavējoties (neredzami - pie saknēm, kas ir koka dzīvības avots), bet redzami izpaudās tikai kādu laiku vēlāk (“nākamajā dienā”). Tas piepildījās 33. gadā pēc Kristus, kad Izraēls tika garīgi nocirsts, un pēc tam, 70. gadā šis spriedums izpaudās redzami, kad Izraēls tika izraidīts no zemes.
(2) Jēzus paredzēja, ka vīģes koks no jauna piecelsies!
“Mācieties līdzību no VĪĢES KOKA (Izraēla): kad tā zars pilns sulas un raisa lapas (nevis augļus), jūs zināt, ka vasara ir tuvu.” (Mateja 24:32).
Tātad vīģes koks ir Izraēls, kuru Kristus nolādēja un nocirta par to, ka tie nepieņēma savu Mesiju. Bet tas atkal uzplauks, un tad mēs zināsim, ka vasara (valstība) ir tuvu. Lūka to apstiprina: “Uzlūkojiet vīģes koku un citus kokus. Kad tiem pumpuri sāk plaukt, jūs paši, to redzot, zināt, ka vasara ir jau tuvu. Tāpat arī jūs, kad ieraudzīsiet to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir klāt.” (Lūkas, 21:29-31). Lūka skaidri norāda, ka vasara apzīmē Mesijas valstību.
Vīģes koks, kura lapas plaukst un visi to redz, ir zīme tam, ka esam pēdējā paaudze pirms valstības. Visa vēsture dodas valstības (vasaras) virzienā, kad Izraēls (vīģes koks) nesīs gatavus, nobriedušus augļus. Augļi (ticība) sāks parādīties Bēdu laikā, īpaši to beigu posmā, kad vasara tuvosies. Pavasarī (gadalaiks pirms vasaras) koks aug un raisa lapas, un tās ir pazīmes, ka drīz pienāks vasara. Tāpēc Jēzus saka, ka Izraēla parādīšanās uz pasaules skatuves ir zīme tam, ka esam laika periodā tieši pirms beigām.
Vīģes koks tagad raisa savas lapas, un visi to redz. Izraēlas atdzimšana (1948.g.) un tālākā izaugsme (1967.g.) ir nepārprotama zīme tam, ka mēs atrodamies Draudzes laikmeta pēdējās dienās! Vīģes koks ir atkal parādījies un raisa savas lapas (ne augļus), kā Jēzus to paredzēja! Tas apstiprina citus pravietojumus par to, ka Izraēls vispirms atdzims savā zemē, būdams neticībā (tikai lapas) un tikai vēlāk nonāks pie ticības Kristum (nesīs augļus).
Tālāk Jēzus iet vēl tālāk, sakot, ka Izraēls ir Dieva laika pulkstenis. Izraēla atdzimšana uzsāks beigu skaitīšanu:
“Patiesi es jums saku: šī paaudze (kura redz vīģes koku) nezudīs, TIEKĀMS TAS VISS notiks.” (Lūkas, 21:32).
Paaudze, kura redzēs šo apbrīnojamo vīģes koka zīmi (tie, kuri būs dzīvi un redzēs 1948. gada notikumus), visa nemirs (nezudīs), pirms visi Bēdu laika un otrās atnākšanas notikumi nebūs piepildīti. Jēzus apstiprināja šo apbrīnojamo apgalvojumu, liekot lielu uzsvaru uz šo patiesību: “Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.” (33.p.). Pulkstenis sāka skaitīt Izraēla atdzimšanas brīdī, un tas darbosies cilvēka mūža garumā.
Tā kā mēs varam redzēt VĪĢES KOKA ZĪMI, mēs ZINĀM, ka esam PĒDĒJĀ PAAUDZE. Tas, ka Izraēls kļūst vecāks un sāk raisīt lapas, ir zīme tam, ka Bēdu laiks tuvojas (īsa pāreja uz tūkstošgades vasaru, kad tas nesīs augļus).
Vīģes koks sniedz vispārēju, bet ne precīzu Kristus atnākšanas laiku.
VĪĢES KOKA ZĪME
Jēzus teica: "Paaudze, kura redz vīģes koku (Izraēla tautu) raisām savas lapas, nezudīs, tiekams tas viss notiks." Izraēla atdzimšana notika 1948. gadā, un visi redzēja to, kā tas sāk raisīt savas lapas!
No pasaules karu un holokausta dzemdību sāpēm radās Izraēla nācijas atdzimšana - lielākais šī gadsimta brīnums. Tauta, kas 2000 gadus bija izkaisīta citās tautās, atkal sapulcējās savās mājās kā neatkarīga nācija. Nekas tāds vēsturē nav dzirdēts! Turklāt to pareģoja pravieši un Jēzus (Lūkas, 21:24). Fakts, ka Jēzus atjaunoto vīģes koku deva kā galveno zīmi pēdējai paaudzei, ir atbilstošs, jo, lai piepildītos beigu laika pravietojumi, Izraēlam ir jābūt atjaunotam savā zemē pirms Bēdu laika sākuma un jābūt redzamam “uz skatuves”, ar atgūtu Jeruzālemi un atjaunotu templi (Daniēla, 9:27, Mateja, 24:15-20). Skatuvei ir jābūt izveidotai, pirms pēdējās ainas (Bēdu laiks) izrādīšanas. Visi Bībeles pravietojumi par tautām galvenokārt koncentrējas ap Izraēlu un zemi, tāpēc mums vajadzētu saprast, ka šis brīnumainais notikums ir galvenā beigu laika zīme.
Lūkas (21:20-24) pravietojumā, kurā izklāstīti nākotnes notikumi, kas izriet no tā, ka Izraēls noraidīja Jēzu, Viņš pareģoja Izraēla izkaisīšanu starp tautām 70. gadā pēc Kristus: “Un viņi kritīs no zobena asmens un kā gūstekņi tiks aizvesti pie visām tautām, un Jeruzālemi bradās pagānu kājas, līdz viņu laiki piepildīsies.” (24.p.). Tas nozīmē, ka galvenais beigu laiku rādītājs ir Izraēla atkal sapulcināšana kopā. (Izraēla tautai ir jāatgriežas, lai radītu iespēju piepildīties visiem beigu laika pravietojumiem par Bēdu laiku.) Tad, kad Izraēls ir atgriezies, drīz pienāks beigas (25.-28.p.). Viņš to apstiprina līdzībā par VĪĢES KOKU (29.-33.p.). Šī Izraēlas tautas atdzimšanas zīme attiecas uz viņu atkal apvienošanās sākumu (koks ir iestādīts zemē un sāk raisīt lapas – tā ir zīme, ka mēs esam pēdējā paaudze), tam nav nepieciešama visas tautas atgriešanās Izraēlā. Tas notiks tikai līdz ar otro atnākšanu. Mateja (24:31) aprakstīts atkal apvienošanās noslēgums, tālāk, no 32. līdz 34.pantam Jēzus teica, ka, redzot pulcēšanās sākumu, mēs zinām, kas esam pēdējā paaudze!
Viens vīģes koka atjaunošanas aspektiem ir tāds, ka Izraēlai ir jāatjauno pilnīga kontrole pār Jeruzalemi (Lūkas, 21:24). Bēdu laikā būs atjaunots un funkcionējošs ebreju templis (Daniēla, 9:27, Mateja, 24:15; 2.Tesaloniķiešiem, 2:3-4, Atkl.gr., 11:1-2). Lai to varētu uzcelt, ebrejiem ir nepieciešama kontrole pār tempļa teritoriju un līdz ar to arī pār Jeruzalemi (izpildīts 1967. gadā).
PĀRSEGS PĀR IZRAĒLU tiek noņemts Bēdu laikā (sākumā tiks svaidīti 144 000 ebreju evaņģēlisti). Mēs varētu sagaidīt pieaugošu ebreju interesi par Jēzu un atgriešanos, kas būs kā sagatavošanās lielai visas tautas nākšanai pie Kristus. Mūsdienās ebreju vidū ir Dieva kustība, un arvien vairāk cilvēku pievēršas savam Mesijam.
ZĪME (2): “CITI KOKI”
Līdzībā par vīģes koku mēs redzam, ka ir arī citas zīmes, kas apstiprina Bēdu laika tuvošanos. “Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas. Un viņš tiem stāstīja līdzību: “Uzlūkojiet VĪĢES KOKU un CITUS KOKUS. Kad tiem pumpuri sāk plaukt (lapas), jūs paši, to redzot, zināt, ka vasara ir jau tuvu. Tāpat arī jūs, kad ieraudzīsiet to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir klāt. Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.” (Lūkas, 21:28-32).
Matejs saka: “Tā arī jūs, kad jūs VISU ŠO redzēsiet, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm.”(33.p.). “Visu šo” ir jāattiecas uz Bēdu laika apstākļiem, kurus iepriekš minēja Jēzus.
Ar to mēs saprotam, ka tieši tāpat, kā vīģes koks ir zīme, ir arī citas zīmes (koki), kas norāda uz Bēdu laika tuvošanos. Tie ir pasaules apstākļi, kas pilnā mērā piepildīsies Bēdu laikā. Jēzus tikko bija pieminējis dažus, aprakstot Bēdu laikus, un tie tiek dēvēti par “visu šo”(28., 31.p.). Vīģes koks ir galvenā Bēdu laika tuvošanās pazīme, un “citi koki” ir pārējās Bēdu laika pazīmes. Mēs zinām, ka Izraēlam (vīģes kokam) ir jāatgriežas savā zemē, lai Bēdu laiks varētu sākties. Tāpēc Izraēla tautas pulcēšanās notiek pirms tam, un tā ir zīme, ka šis laiks tuvojas. Galvenā zīme ir vīģes koks, un pārējās zīmes (Bēdu laika apstākļi un iezīmes) attēlo citi koki.
Jēzus izmanto kokus, lai aprakstītu šādas zīmes, jo tie nav tikai vienreizēji notikumi, bet gan pasaules apstākļi, kas attīstās un nobriest. Bēdu laikā šie koki ir pilnībā izauguši. Viņš mums liek vērot kokus (pasaules apstākļus), kas ir nobrieduši Bēdās. Laiku tieši pirms Bēdu laika raksturo ne vien vīģes koks, bet arī CITI koki. Turklāt, jo vairāk šie koki attīstās un sāk dzīt lapas (jo vairāk tie līdzinās pilnbrieda stāvoklim Bēdu laikā), jo tuvāk ir Bēdu laiks. Tāpat kā par vasaras tuvošanos liecina visi pavasarī salapojušie koki, tāpat arī tad, kad mēs redzam to, ka visi pasaules apstākļi virzās uz Bībelē aprakstīto Bēdu laika aprakstu, mēs zinām, ka esam tuvu. Daži koki ir ļauno spēku izpausmes, kas laikmetu gaitā ir darbojušies un pieņēmušies spēkā, taču tiem būs atļauts sasniegt savu pilnību tikai Bēdu laikā, kad viņu ļaunie augļi būs nobrieduši spriedumam, ko Kristus īstenos Bēdu laika beigās, nocērtot visus kokus, kas nav Viņa stādīti (Mateja, 3:7-1). Laiks tieši pirms Bēdu laika ir īpašs, jo visi koki raisa savas lapas (tie visi attīstās un ātri aug, kļūstot redzamāki un izpaužoties daudz lielākā mērā nekā iepriekš). Mēs aplūkosim dažādus Bībelē aprakstītos kokus un novērosim, kā tas jau notiek mūsu pašreizējā laikā.
Visi šie koki sāks parādīties tieši pirms Bēdu laika (piemēram, vīģes koks) vai vismaz būs redzamāki. Tāpēc, ja redzat, ka visi šie koki (zīmes) dīgst kopā, jūs zināt, ka laika ir maz. Turklāt, redzot to, kā šie CITI koki (zīmes) salapo, mēs zinām, ka laika ir atlicis pavisam maz. Redzot šos kokus izpaužamies arvien vairāk (kā koki, kas salapo pirms vasaras), mēs iegūstam vispārēju priekšstatu tam, cik tuvu ir Bēdu laiks. Tie pilnībā izauguši būs tikai Bēdu laikā (piemēram, iespējams, ka templis Izraēlā tiks atjaunots un darbosies tikai Bēdu laikā), bet, nākot tuvāk, mēs redzēsim to, kā katrs koks kļūst lielāks un līdzīgāks tam, kāds tas būs Bēdu laikā. Vērojot šos citus kokus tagad, mēs varam nojaust to, cik lielā mērā viss šobrīd atbilst tam, ko Bībele mums saka par pasaules apstākļiem noslēgumā (Bēdu laikā).
Šos kokus varētu saukt par nepārtrauktības zīmēm. Lielākā daļa pravietojumu pārlec pāri Draudzes laikmetam un parāda mums vēstures kulmināciju Bēdu laikā. Taču vispārējie pasaules apstākļi Bēdu laikā nevar parādīties vienas nakts laikā - tiem ir jābūt klātesošiem un jāpieaug vēl pirms Bēdu laika. Visa vēsture virzās uz Bēdu laika kulmināciju, tāpēc pēc tā, cik līdzīgi vispārējie apstākļi ir tiem, kādi būs Bēdu laikā, mēs varam izmērīt to, cik tuvu esam. Noteiktiem apstākļiem ir jābūt jau pirms Bēdu laika sākuma. Tad, kad mēs redzēsim to visu notiekam kopā, mums būs pārliecinoši pierādījumi tam, ka esam pēdējā paaudzē. “Kad tas (viss) (kas sasniegs pilnbriedu Bēdu laikā) sāksies (laikā tieši pirms Bēdu laika), tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana (paraušana) tuvojas.” (Lūkas, 21:28). Viņš saka – “gatavojieties, jo Bēdu laiks drīz sāksies, taču vispirms notiks ticīgo paraušana.
KĀDI IR ŠIE KOKI (Bēdu laika pazīmes)?
1. DZEMDĪBU SĀPES. No dabīgā aspekta Jēzus Bēdu laiku aprakstīja kā pasaules karu, badu, slimības un zemestrīces, bet no garīgā skatu punkta Bēdu laikā būs vispasaules antisemītisms, ticīgo vajāšanas, atkrišana, bezdievība, beztiesiskums un lielu reliģisku maldu pieaugums, kas izpaudīsies daudzu viltus praviešu, kultu un reliģiju veidā (Mateja, 24:7-12). Viņš šī pazīmes nosauca par DZEMDĪBU SĀPĒM - tās ir grūtniecības pēdējās stadijas pazīmes: "Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti (pasaules mēroga konflikts), būs bads un dažviet (pa visu pasauli) zemestrīces; bet tas viss būs tikai dzemdību sāpju sākums (Bēdu laika pirmās puses ciešanas, kas pieaugs to otrajā pusē – Lielo bēdu laikā)." (Mateja 24:7, 8).
Tāpat kā grūtniecības laikā, arī Bēdu laika dzimšanas sāpes parādīsies pēkšņi un pieaugs spēkā, dzemdībām tuvojoties (skat. Atklāsmes grāmatu). Tās norāda uz to, ka beigas ir ļoti tuvu. Tomēr šīs sāpes zināmā mērā pastāv visā laikmetā (4.-6.p.). Tāpat kā grūtniecības laikā, arī mēs sagaidām, ka diskomforts pieaugs. Zīdainis (Dieva valstība uz zemes) nemanāmi AUG. Viņa dzimšana ir noteiktā laikā. Tam augot un viņa dzimšanas laikam tuvojoties, konflikts palielinās arī mātes iekšienē (pašreizējā pasaules kārtība), līdz tas sasniedz kulmināciju pēdējās sāpēs (Bēdu laiks). Zīdainim (jaunā pasaules kārtība) ir jāpārvar mātes iekšējā pretestība, pirms tas var izpausties, un tāpēc rodas dzemdību sāpes. Taču tieši pirms šīm pēdējām sāpēm sievietēm rodas Brakstona Hiksa kontrakcijas, kas ir viltus dzemdību sāpes, bet sajūtas ir tādas pašas, kā pie īstajām dzemdību sāpēm, tomēr dzemdības tām neseko. Tomēr šīs viltus kontrakcijas norāda uz to, ka dzemdību sāpju laiks ātri tuvojas. Mēs pašlaik dzīvojam šajā laikā, tieši pirms pēdējām Bēdu laika sāpēm.
Tādējādi laikam tieši pirms Bēdu laika būtu jāiezīmējas ar to, ka pastāvīgi pieaug MASVEIDA PASAULES KARŠ starp tautām, ZEMESTRĪCES, BADS, SLIMĪBAS un citas dabas katastrofas; kā arī antisemītisms, vajāšanas un daudzi maldi reliģiskajā pasaulē, kā arī ar bezdievība un beztiesiskums sabiedrībā.
Pasaules karš un dabas katastrofas. 20. gadsimts unikālā veidā noteikti izpildīja šos kritērijus ar 1. un 2. pasaules karu (iepriekšējos gadsimtos pasaules karš nebija iespējams). Patiesībā 1914. gads iezīmē šī vēstures pēdējā posma sākumu. Kopš tā laika mēs esam novērojuši arī zemestrīču, slimību, vajāšanu, bada un viltus reliģiju eksponenciālu pieaugumu visā pasaulē. Tas parāda to, ka mēs esam ļoti tuvu pēdējām (un vēl sliktākām) Bēdu laika sāpēm. (Pravietojuma dēļ par dzemdību sāpēm daudzi uzskatīja, ka Bēdu laiks ir Otrais pasaules karš, taču tas tā nevarēja būt, jo Izraēla tauta vēl nebija atgriezusies savā zemē.)
"11. STUNDA". Dievs caur pasaules kariem mums deva zīmi, ka laikmeta beigas ir tuvu. Kunga atgriešanās tiek raksturota kā ierašanās pusnakts stundā: “Bet nakts vidū atskanēja skaļi saucieni: redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt!” (Mat., 25:6). Kad beidzās PIRMAIS PASAULES KARŠ, Dievs skaidri atzīmēja, ka pulkstenis ir 11 naktī: 1918. gada 11. mēneša 11. dienas 11. stunda tieši 11 mēnešus pēc tam, kad ģenerālis Alenbijs ienāca Jeruzalemē un atbrīvoja to no Turcijas kundzības (1917. gada 11. decembrī). Tas bija ļoti nozīmīgs solis ceļā uz Izraēlas atdzimšanu - jo tajā laikā Lielbritānija apņēmās padarīt Izraēlu par ebreju dzimteni.
PASAULES KARŠ un IZRAĒLAS ATJAUNOŠANA ir divas galvenās pazīmes, kas liecina par atrašanos pēdējās dienās pirms Kunga atgriešanās (Mateja 24. nod.). Abi notikumi notika kopā un iezīmēja laikmeta PĒDĒJĀS STUNDAS sākumu (plkst. 23.00), ko Dievs apstiprināja Pirmā pasaules kara beigās.
ĻAUNUMA VAIROŠANĀS. Atklāsmes grāmata Bēdu laikā parāda lielu ļaunumu. Morālie apstākļi pēkšņi mainās. Lai sagatavotu ceļu galīgajai ļaunuma izpausmei (lai Dievs varētu to tiesāt), lielam morāles kritumam ir jāsākas jau pirms Bēdu laika. Pāvils prognozē ļaunuma vairošanos Draudzes laikmeta pēdējās dienās: “Bet zini, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, naudaskāri, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi saviem vecākiem, nepateicīgi, nešķīsti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, mežonīgi, ļauni, nodevīgi, pārgalvīgi, lepnuma apstulbināti, baudas vairāk mīlēdami nekā Dievu, tērpušies dievbijības izskatā, bet tās spēku noliegdami. Arī no tādiem novērsies." (2. Timotejam, 3:1–5). Šis apraksts ļoti labi raksturo mūsu laiku.
ATKRIŠANA. Draudzes laikmeta pēdējās dienās Bībele Draudzes iekšienē paredz atkrišanas no ticības pieaugumu: “Gars saka skaidri, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības un pievērsīsies maldu gariem un dēmonu mācībām, ko izplatīs liekulīgi meļi, kuru sirdsapziņā iededzināta zīme. Viņi aizliegs precēties, liks atturēties no ēdiena, ko Dievs ir radījis, lai tie, kas tic un ir atzinuši patiesību, to uzņem ar pateicību." (1.Timotejam, 4:1–3).
Skaties arī Mateja 13. nodaļu un 2. Pētera (3:3-9). Šī atkrišana kulmināciju sasniegs Bēdu laikā, kas Atklāsmes grāmatas 17. nodaļā ir minēta kā noslēpumainā Bābele - vispasaules “netiklā” draudze. Atkal jāatceras, ka tam ir vajadzīgs laiks, un tam ir jāiesākas jau pirms Bēdu laika. Tātad lielā mērā ir jāpieaug atkrišanai un jāsāk veidoties vienotai draudzei, kas ir atkritusi no ticības. Tas pavisam noteikti ir noticis pēdējo 100 gadu laikā.
ANTIKRISTS. Bēdu laikā atklāsies un pie varas nāks galīgais ļaunuma iemiesojums, velna apsēsts cilvēks. Īsu laiku viņš vadīs vienas pasaules valdību, ekonomiku un reliģiju. Draudze pašlaik aizkavē viņa galīgo izpausmi (2.Tes., 2:3-8), taču antikrista gars jau darbojas Draudzes laikmetā (7.p.). Tātad pilnīga antikrista izpausme notiks Bēdu laikā, taču tā jau tagad darbojas pasaulē (1.Jāņa, 4: 3).
Tādējādi, tuvojoties beigām, šī ietekme vairosies un pieaugs, līdz tā izpaudīsies pašā antikristā. Šāda pastiprinātā aktivitāte liecina par to, ka esam pēdējos laikos: “Bērniņi, ir pēdējā stunda, un jūs esat dzirdējuši, ka nāk antikrists; jau tagad ir cēlušies daudzi antikristi – no tā mēs zinām, ka ir pēdējā stunda.” (1. Jāņa, 2:18). Antikrista gars noliedz ticību Dievam un Jēzum Kristum (1.Jāņa, 2:22, 4:3; 2.Jāņa, 1:7), un tā vietā pasludina cilvēka dievišķumu un tā evolūcijas ceļu uz dievību. Tādējādi pēdējā laikā neredzēti pieaug New Age reliģija, ateisms un evolūcijas un laicīgā humānisma idejas, kas ir vēl viena beigu laika pazīme, kā to paredzēja Pēteris: “Vispirms saprotiet to, ka pēdējās dienās nāks tādi, kas dzīvo savās iekārēs un, ņirdzīgi ņirgādamies, teiks: kur paliek apsolījums par viņa atnākšanu? Kopš sentēvi ir aizmiguši mierā, viss paliek tāpat kā no radības iesākuma.” (2.Pētera, 3:3,4).
Šī sātaniskā gara galīgais mērķis ir izstumt Dievu un Kristu no cilvēku ikdienas. Tāpēc tas darbojas, lai izveidotu vienotu pasaules valdību, ekonomiku un reliģiju, kuru pārvalda antikrists.
Vienota pasaules reliģija: Bēdu laika vidū antikrists iznīcina netiklo Draudzi, lai to aizstātu ar vienotu pasaules reliģiju, kuras centrā ir cilvēka kā dieva pielūgšana un paša antikrista kā augstākā dieva pielūgšana, ko atbalsta sātaniski brīnumi. Tādējādi beigu noslēgumā mēs varam sagaidīt, ka pieaugs vienotas pasaules reliģiskās kustības, kas vienotības vārdā mazinās Radītāja Dieva un Viņa atklāsmes uzsvēršanu, un to aizstās ar subjektīvu “garīgo spēku” meklējumiem un “dievišķā” spēka piedzīvošanu. New Age reliģija, kas attīstās mūsdienās, ir okultiska. Arī dažādas citas reliģijas piedāvā tikpat “noderīgus”, subjektīvus “dievišķā” piedzīvošanas veidus.
A. Vienotas pasaules valdība un ekonomika arī tiks izveidota Bēdu laika vidū. Tas nozīmē, ka, lai to panāktu, laika periodā pirms Bēdu laika darbosies lieli globalizācijas spēki, kā arī strauja komunikācijas un tehnoloģiju attīstība. Tā ir patiesība par mūsu laiku vēsturi. Globāli ekonomiskie un politiskie spēki “apēd” nacionālo suverenitāti, sagatavojot ceļu vienotai pasaules kārtībai. ANO un Starptautiskais Valūtas fonds ir šo spēku izpausme darbībā. Pēc Pirmā pasaules kara cilvēce atkal sāka atjaunot Bābeles torni (pirmo reizi 4500 gadu laikā). Dievs ļaus tam sasniegt maksimālo augstumu, un tad Viņš to sagraus.
2. POLITIKA, kas ved uz Bēdu laiku.
Izraēla un Tuvie Austrumi. Saskaņā ar pravietojumiem, Izraēlam pirms Bēdu laika ir jāatgriežas savā zemē un jākļūst par pasaules notikumu centru. Pēdējā cīņa ir par Izraēlu. Bēdu laiks iesākas, antikristam noslēdzot miera līgumu ar Izraēlu, tāpēc ir jābūt Tuvo Austrumu spriedzei, kas pieprasa “glābēju”.
Eiropa: Bēdu laikā ir redzama atjaunota Romas (Eiropas) impērija, kuras priekšgalā ir antikrists. Tā cenšas izdarīt pēdējo mēģinājumu izveidot vienotu pasaules valdību (skat. Daniēla gr. un Atklāsmes gr.). Šādas situācijas nevar parādīties pēkšņi – tām ir jāsāk attīstīties gadus pirms Bēdu laika. Mēs pavisam noteikti redzam, ka darbojas lieli spēki, lai izveidotu vienotu Eiropas Savienību, kas ir atjaunotās Romas impērijas sirds. Eiropas Savienības valdības struktūru labi raksturo dzelzs un māla kājas (10 pirksti) (Dan. 2.nod.) - Romas impērijas veidojums Bēdu laikā, pirms Antikrists kļūst par absolūtu diktatoru Bēdu laika otrajā pusē. Kopš Romas impērijas laikiem nav pastāvējusi cita Eiropas politiskā vienība.
Skaidra beigu laiku zīme ir tā, ko mēs redzam veidojamies pašlaik! Beigu laika atjaunotā Romas impērija attīstās mūsu acu priekšā, kā to paredz pravietojumi.
Krievija: Politiskajai situācijai ir jāsakrīt tā (un tas jau notiek), lai Krievija varētu iebrukt Izraēlā (Ecehiēla gr., 38. un 39. nod.). Tas, iespējams, notiks pirms Bēdu laika. Pravietojumā tā tiek attēlota kā liela, spēcīga valsts, kas iebrūk Izraēlā, lai to iznīcinātu.
3. Bēdu laiks ir PROGRESĪVĀS ZINĀTNES laiks (tas nozīmē, ka pirms Bēdu laika būs redzams liels zinātnisks progress).
-
ZINĀŠANU un PASAULES APCEĻOŠANAS PIEAUGUMS (Daniēla, 12:1, 4).
-
VISPASAULES TV: divu liecinieku nāve un augšāmcelšanās vienlaikus tiks pārraidīta un būs redzama visā pasaulē (Atklāsmes gr., 11:7–12).
-
ZVĒRA ZĪME (Atklāsmes gr., 13:16-18) ir masu kontroles līdzeklis. Cilvēki saņems identifikācijas zīmi savā ķermenī, kas ļaus tiem pirkt un pārdot. Tikai pēdējā laika datortehnikas tehnoloģijas padara šādu sistēmu iespējamu. Ar implantētām datora mikroshēmām valdība varēs uzraudzīt un kontrolēt visus pirkumus un pārdoto, izmantojot tikai bezskaidru naudu, kā arī valdība varēs zināt, kur ikviens atrodas.
Pasaule ar tehnoloģiju progresu virzās uz to, lai katru personu reģistrētu ar numuru un valdībai būtu pilnīga uzskaite, ieskaitot visus finanšu darījumus. Lai atvieglotu un reģistrētu finanšu darījumus, tiek izstrādāti pasaules ekonomikas struktūras plāni - standartizētu viedkaršu izmantošana ar datoru mikroshēmām. Tagad ir izstrādātas biometriskās identifikācijas tehnoloģijas, kas skenē pirkstu nospiedumus, seju vai acs tīkleni un pārveido datus par identifikācijas numuru. Katram jaunam tehnoloģiju līmenim būs daudzi labi pamatojumi, taču tie visi ir soļi, lai psiholoģiski un tehnoloģiski sagatavotu sabiedrību galīgajai sistēmai, kas visus integrēs vienā standartizētā un vienotā globālās kontroles sistēmā - zvēra zīmē. Lai būtu daļa no šīs sistēmas, būs jāatsakās no patiesā Dieva un visa uzticība jāpiešķir valstij un tās vadītājam. Lielākā daļa sabiedrības to darīs, jo bez zīmes un sava numura tie tiks izslēgti no sabiedrības un notveršanas gadījumā tiem draudēs nāves sods (par nodevību).
-
ZVĒRA TĒLS (Atklāsmes gr., 13:14,15). Šķiet, ka tas ir dzīvs un spēj runāt un mijiedarboties ar cilvēkiem. Tās varētu būt modernas virtuālās realitātes datortehnoloģijas.
-
MASU IZNĪCINĀŠANAS IEROČI. Kad Jēzus atgriezīsies, cilvēce gatavosies pati sevi iznīcināt (Mateja, 24:21, 22). Tāpēc cilvēcei vispirms ir jāattīsta kodolieroči un ir jārada iespējas pasaules karam (tāda iespēja pastāv tikai kopš 1945. gada).
-
CEĻOŠANA un KOMUNIKĀCIJAS ļauj Bēdu laikā sludināt Evaņģēliju visā pasaulē (Mateja, 24:14).
Lai tam visam sagatavotos, gadsimtā pirms Bēdu laika ir jānotiek lielam TEHNOLOĢIJU lēcienam. Datori, lidmašīnas utt. nepārprotami apstiprina, ka pēdējos 100 gados tas notiek.
4. "KĀ NOAS DIENĀS". Bēdu laika tuvošanos mēs varam nojaust no tā, ka Jēzus pēdējās dienas salīdzināja ar Noa dienām: “Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā; jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem – tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus – tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā.” (Mateja, 24:37-39).
Šī Rakstu vieta ir daļa no Viņa atbildes uz trešo jautājumu, tāpēc Viņš apraksta laiku pirms bēdām. Noas plūdi ir Bēdu laika simbols. Abi notikumi ir pasaules mēroga tiesas laiks (Mat., 24:39; Lūkas, 21:35). Dienas, pirms bēdu plūdu spriedums skars visu pasauli, līdzināsies Noas dienām, kad Dieva tiesas plūdi tika izlieti pār visu miesu. Tāpēc mēs sagaidām, ka pirms Bēdu laika atkārtosies Noas laika iezīmes.
Noas dienas iezīmēja:
1. DAUDZ OKULTISKU DARBĪBU un NEATĻAUTS SEKS (1.Mozus, 6:2,4).
Tika pārkāptas stingrās robežas, ko Dievs bija uzstādījis starp cilvēkiem un eņģeļiem, kā rezultātā notika milzīga dēmonisku spēku iefiltrēšanās Noa laika cilvēkos. Antikrista sātaniskā kontrole un brīnumi, iespējams, nozīmē to, ka viņa laikā okultisms uz zemes būs attīstījies un tiks plaši lietots. To mēs skaidri redzam mūsu laikā, jo pēdējos 40 gados interese šādām lietām ir palielinājusies.
2. LIELS ĻAUNUMS, KORUPCIJA un VARDARBĪBA - visu morāles standartu būtiska pazemināšanās (1.Mozus, 6:5,11,12).
3. MATERIĀLISMS UN BEZDIEVĪBA (Mateja, 24:38). Simtu divdesmit gadu laikā, kurā Noa gatavoja šķirstu, iezīmējās pastāvīga morāles standartu pazemināšanās, jo sabiedrība aizmirsa Dievu un dzinās pēc dabīgām lietām.
4. HOMOSEKSUALITĀTE. Līdzīgā Rakstu fragmentā pēdējās dienas tiek salīdzinātas ar Lata dienām (Lūkas, 17:28-32) Sodomā un Gomorā, kas atkal iezīmējās ar visu morālo ierobežojumu atmešanu, kā rezultātā pieaug vardarbība un atklāta HOMOSEKSUALITĀTE. Arī šī ir mūsu laika iezīme.
5. IEDZĪVOTĀJU STRAUJŠ PIEAUGUMS (1.Mozus, 6:1) – tas nepieredzētā veidā notika 20. gadsimtā. Bēdu laikā ir jābūt milzīgam pasaules iedzīvotāju skaitam, jo viena armija sastāv no 200 miljoniem karavīru (Atklāsmes gr., 9:16). Tādējādi laikā tieši pirms Bēdu laika ir jānotiek lielam iedzīvotāju skaita pieaugumam, kā to paredzēja Jēzus. Tas tā ir noticis pēdējos 100 gados.
6. ZINĀTNE. Noas laiks bija liels ZINĀTNISKĀ progresa laiks, par ko liecina šķirsta celtniecība. Tik lielus kuģus mēs esam sākuši izgatavot tikai nesen. Pēdējie 100 gadi ir bijuši nepieredzēti straujas zinātnes attīstības gadi. Ir skaidrs, ka mūsu dienas līdzinās Noas dienām!
EVAŅĢĒLIJS. Noa spēja sludināt Evaņģēliju visai pasaulei (Ebrejiem, 11:7; 2. Pētera 2:5). Viņa milzīgais šķirsts noteikti izraisīja lielu ziņkāri, un cilvēki dzirdēja par to un devās to apskatīt. Noa sludināja viņiem gaidāmo tiesu un labo vēsti par glābšanu, ko Dievs piedāvā, ja viņi ticēs Viņa vārdam. Līdzīgi Draudzes laikmeta beigās, pildot Lielo Pavēli (Mateja, 28:18–20, Marka, 16:15), Evaņģēlijam par izglābšanos no tiesas (arī tiem, kuri būs Bēdu laikā) ir jātiek sludinātam visām tautām (Marka,13:10). Atklāsmes gr. (5:9) aprakstīto debesīs parauto Draudzi veido cilvēki no visām cilvēku grupām. Tieši tāpat kā pirms plūdiem visa pasaule varēja dzirdēt Evaņģēliju, tāpat arī pirms Bēdu laika visa pasaule dzirdēs Evaņģēliju. Mūsdienās tas notiek vairāk kā jebkad.
Pieminot citus kokus un vīģes koku kā zīmes, kas darbojas jau pirms Bēdu laika, Jēzus apstiprina, ka Bēdu laika dzemdību sāpes zināmā mērā tiks pieredzētas arī laikā (apmēram 100 gadus pirms) tieši pirms ciešanām un tās būs zīmes, ka Bēdu laiks ir tuvu. Interesanti, ka Jēzus salīdzināja beigu laiku ar Noas laiku, kurā bija īpašs 120 gadu periods līdz plūdiem (1.Mozus, 6:3), kura laikā Noa sludināja un darīja visiem zināmu, ka tuvojas tiesa, un ka Dievs ir nodrošinājis glābšanas ceļu visiem, kas Viņam ticēs un paļausies uz Viņu. Taču cilvēki bija iegrimuši savā materiālistiskajā dzīvē un baudās, ka ignorēja BRĪDINĀJUMA ZĪMES, un plūdi viņus pārsteidza nesagatavotus. Noa pazuda šķirstā, pirms nāca plūdu spriedums un aizrāva visus sev līdzi. Tāpat arī Draudze tiks parauta (pazudīs), pirms Bēdu laika spriedumi nāks pār visu zemi.
Dievs viņiem deva METUŠELAHA ZĪMI (kā arī redzamu šķirstu). Pravietis Ēnohs brīdināja par plūdiem un nosauca savu dēlu par METUŠELAHU, kas nozīmē: “tie nāks tad, kad viņš nomirs”. Viņš bija plūdu sākšanās laika pulkstenis. Viņa aiziešana mūžībā bija plūdu termiņš. Pulkstenis uzsāka atskaiti viņa dzimšanas brīdī un turpināja skaitīt visu viņa mūžu. Kļūstot vecākam, viņš bija zīme, ka plūdi tuvojas un iesāksies jauns laikmets. Metušelahs bija vispārējs, bet ne precīzs plūdu sākšanās laiks.
Tajā pašā gadā, kad Metušelahs nomira, sākās plūdi!
Metušelaham bija 187 gadi, kad piedzima Lemehs (1.Mozus, 5:25).
Lemeham bija 182, kad piedzima Noa (1.Mozus, 5:28).
Noa bija 600 gadus vecs, kad nāca plūdi (1.Mozus, 7: 6).
Tātad 187 + 182 + 600 = 969 gadi.
Un Metušelahs dzīvoja 969 gadus! (1.Mozus, 5:27).
Dieva žēlastība ir redzama tajā, ka Metušelahs dzīvoja ilgāk par visiem cilvēkiem.
Tātad tā laika cilvēkiem bija zīme un laika pulkstenis, tieši tāpat kā mums ir vīģes koks (Izraēls). Viņu pulkstenis bija viena cilvēka dzīves posms; mūsējais ir vienas paaudzes dzīves ilgums, kura ir redzējusi vīģes koka uzplaukšanu.
Visas šīs zīmes norāda uz vispārēju beigu laiku (Bēdu laika sākuma tuvošanos), tomēr precīzs laiks nav norādīts: “Bet to dienu (precīzi) vai stundu (laikmeta beigu sākumu – skaties 3. jautājumu) neviens nezina – nedz eņģeļi debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs.” (Mateja, 24:36). Dievs šo dienu (Tā Kunga dienas sākumu) ir turējis noslēpumā, lai mēs vienmēr būtu gatavi. Patiesībā Jēzus saka, ka pasaulē dzīve turpināsies kā ierasts, un šī diena atnāks negaidīti un pārsteigs tāpat kā Noas laikos, kad plūdi pēkšņi nonāca pār pasauli. Jēzus nāks kā zaglis naktī, lai aizvestu ticīgos. Nebūs īpašas zīmes, kas paziņotu pasaulei, ka sāksies Bēdu laiks, izņemot pašu paraušanu, bet tad būs par vēlu. Tas ir pretstatā otrajai atnākšanai, jo Bībele sniedz skaidru notikumu kalendāru, pēc kura Bēdu laikā dzīvojošie varēs precīzi zināt Kunga atgriešanās datumu. Turklāt, kā to skaidri atklāj Atklāsmes grāmata, dzīve Bēdu laika beigās, Armagedona kaujas laikā, ne tuvu nebūs normāla. Tātad Bēdu laikam ir pavisam cits zīmju kopums nekā otrajai atnākšanai.
Pēc tam, kad Jēzus bija devis vispārējas vīģes koka un citu koku zīmes, Viņš deva pēdējo zīmi, kas notiks tieši pirms Bēdu laika sākuma, un tā ir ĪSTĀS DRAUDZES PARAUŠANA. Lūkas (21:28) šīs zīmes sasaista ar paraušanu: “Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana (ķermeņa augšāmcelšanās paraušanas laikā) tuvojas.” Draudze attur galējā ļaunuma izpaušanos (2.tesaloniķiešiem, 2:6-8). Tātad Draudzes izzušana izraisīs pēkšņu ļaunuma atbrīvošanu, kas izraisīs Bēdu laika sākšanos. Atklāsmes grāmata apstiprina, ka Bēdu laikā ļaunums izpaužas visā tā pilnībā, un Dievs pēc tam to tiesā. Tādējādi paraušana ir pēdējā zīme pasaulei, ka drīz sāksies Bēdu laiks. Neviens nevar zināt paraušanas dienu un Bēdu laika sākumu.
ZĪME (3): PARAUŠANA
Mateja 24:37-44: "Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā; jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem – tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus – tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā. Tad divi būs uz lauka – vienu paņems, otru pametīs; divas mals maltuvē – vienu paņems, otru pametīs. Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks. Bet to saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā sardzes stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā. Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt."
Šīs Rakstu vietas konteksts nav otrā atnākšana. Tie, kuri šo piemēro otrajai atnākšanai, vai nu tic pēc Bēdu laika paraušanai vai arī neticīgo paņemšanai soda laikā (40., 41. pants). Kunga atnākšana, kas aprakstīta Mateja (24:36-44), nav Viņa otrā atnākšana spēkā un godībā, bet gan Viņa noslēpumainā, neizziņotā atnākšana kā zaglim naktī. Tā kā Kunga diena (Bēdu laiks) iesākas ar to, ka Viņš nāk pie Savas Draudzes kā Līgavainis, lai aizvestu viņu mājās, un Bēdu laiks beidzas ar to, ka Viņš nāk kopā ar Savu Draudzi kā ķēniņu Ķēniņš. Tieši tāpēc šī ir pirmā un fundamentāla Bībeles Rakstu vieta par paraušanu. Tās konteksts ir daļa no atbildes uz jautājumu par Bēdu laika pazīmēm. Tāpēc Jēzus māca par ticīgo paraušanu pirms Bēdu laika. Daži to noliedz, pamatojoties uz to, ka paraušana ir daļa no Noslēpuma, kas tika atklāts tikai caur apustuli Pāvilu. Bet tas bija Jēzus, kurš Savas kalpošanas beigās sāka atklāt šo noslēpumu (Mateja 13.nod.), runājot par Draudzi (Mateja 16.nod.) un paraušanu (Jāņa, 14:1–3). Pāvils bija aicināts novest Noslēpuma atklāsmi līdz galam.
Šīs Rakstu vietas tēma ir Bēdu laika sākums (36.p.), kas aprakstīts arī kā Cilvēka Dēla atnākšana (37., 39., 44.p.). Viņš nāk kā zaglis (43.p.) un paņem ticīgos no zemes (40., 41.p.). Šim laikam ir daudz līdzības ar Noas dienām (37.p.).
-
Apstākļi būs līdzīgi – pasaule būs nobriedusi tiesai.
-
Normāla dzīve turpināsies līdz pašai pēdējai dienai (38., 40., 41.).
-
Dievs ticīgajiem nodrošināja bēgšanu. Šķirsts ir Kristus attēls. Noa tika pasargāts šķirstā no tiesas un tika pacelts PĀRI plūdu ūdeņiem. Tāpat arī patiesie ticīgie Kristū būs drošībā. Viņi tiks pacelti pāri tiesas plūdiem. Noas laika ticīgie pirms tiesas tika aizvesti drošībā. Tātad arī Draudze tiks paņemta prom paraušanā, pirms sāksies Bēdu laiks (40., 41.p.). Tāpat kā Noa tika paņemts prom, pirms plūdu spriedums pēkšņi nāca pār pasauli, tāpat arī Draudze tiks paņemta prom, pirms Bēdu laika tiesas spriedumi pēkšņi nāks pār visu zemi.
Tāpat kā Noas ģimene nozuda šķirstā, pirms nāca spriedums, tā arī patiesie ticīgie tiks parauti (nogādāti drošībā), pirms Bēdu laika spriedumi nāks pār visu neticīgo pasauli. Tas tāpēc, ka Bēdu laiks ir Dieva dusmu un tiesas laiks, un Dievs savai tautai vienmēr nodrošina atbrīvošanu no tiesas. Pirms kara uzsākšanas, valsts vienmēr izved savus vēstniekus. Viņi visi tiek nogādāti mājās un pēc tam vērtēti un atalgoti par kalpošanu svešajā zemē. Tiklīdz viņi ir drošībā, nāk spriedums. Tāpat arī kolīdz Dievs paraušanā izvedīs savus sūtņus, nāks tiesa (Bēdu laiks).
4. Pēdējā pazīme pasaulei, ka tūlīt sāksies plūdi, bija ticīgo pazušana. Tāpat arī Draudzes paraušana (pazušana) būs zīme pasaulei, ka sākas Bēdu laiks. Dievs aizvēra durvis, norādot, ka ir jau par vēlu pārējiem izglābties. Tāpat arī tad, kad notiks paraušana un ticīgie pa atvērtajām durvīm ieies Debesīs, šīs durvis tiks aizvērtas, un pārējai pasaulei būs jāiziet cauri Bēdu laikam, un tie nevarēs no tā izglābties (Lūkas, 21:35, 36).
5. Spriedums nāca dienā, kad Noa iegāja šķirstā (38., 39.p.; 1.Mozus, 7:13). Bēdu laiks sāksies dienā, kad Kungs atnāks kā zaglis pēc Savas Draudzes (paraušana). Skaties 1.tesaloniķiešiem (5:1, 2).
Lūkas (17:28-30) ir līdzīga Rakstu vieta: "Tāpat kā tas notika Lata dienās: tie ēda un dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja. Bet tajā dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus pazudināja. Tāpat būs arī tajā dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls." Atkal mēs redzam, ka spriedums nāca tieši tajā dienā, kad Lats izglābās. Jēzus saka, ka tāpat būs arī pie paraušanas. Tiklīdz Viņa tauta tiek paņemta prom, nekas vairs neliegs Dievam īstenot tiesu.
6. Plūdi bija pasaules mēroga spriedums, tāpat arī Bēdu laiks (39.p.). To apstiprina arī Lūkas (21:34-36), kas ir daļa no fragmenta par līdzību ar Noas dienām: "Bet piesargieties, ka … tā diena (Bēdu laika sākums) nepārsteidz jūs pēkšņi – kā slazds. Tā nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū (kā plūdu laikā). Bet esiet nomodā, ik brīdi lūgdami, lai jūs spētu izbēgt (kā Noa) no visa tā, kas notiks (Bēdu laikā), un stāties Cilvēka Dēla priekšā (paraušanā)."
7. Cilvēki nezināja, kad plūdi būs, līdz tie atnāca (39.p.).
Tāpat arī neviens nezina, kad būs paraušana (42., 44.p.). Nepastāv kāda īpaša brīdinājuma zīme. Šī Rakstu vieta mums māca, ka paraušana ir pēkšņa. Tieši tāpat kā Noas laikā dzīvojošie varēja uzzināt vispārējo plūdu sākšanās laiku pēc Metušelaha ("tie nāks tad, kad viņš nomirs"), arī mēs no vīģes koka ("tā paaudze, kas redz to uzplaukstam, nezudīs”) zinām vispārējo laiku. Lai arī šīs zīmes norāda uz to, ka mēs esam vispārējā beigu laikā, tomēr neviens nezina paraušanas dienu un stundu, un Bēdu laika sākumu. To zina tikai Dievs - precīzs laiks no cilvēces ir apslēpts (36., 42., 44.p.).
Šī iemesla dēļ nebūs īpašas zīmes, kas paredz paraušanas laiku, kā tas būs pirms otrās atnākšanas. Plūdi atnāca normālos dzīves apstākļos; cilvēki ēda, dzēra un precējās. Tās visas ir normālas cilvēku darbības, kas pašas par sevi nav grēcīgas. Tāpat arī paraušana notiks laikā, kad uz zemes viss būs normāli. Cilvēki strādās, nenojaušot, ka tuvojas kaut kas nozīmīgs (Mat., 24:40, 41).
Tas pavisam noteikti neattiecas uz otro atnākšanu, kā tas redzams Atklāsmes grāmatā. Tādējādi Dievs paraušanu ir padarījis pēkšņu, lai mēs vienmēr būtu gatavi.
“Tad divi būs uz lauka – vienu paņems, otru pametīs; divas mals maltuvē – vienu paņems, otru pametīs.” (Mat., 24:40, 41). Jēzus Kristus kā zaglis naktī paņems ticīgos. Jēzus 43. pantā šo notikumu pirmo reizi raksturo kā zagli naktī, kurš nāk un iet, un neticīgais nama saimnieks to nepamana (43.p.), un ikreiz, kad šī frāze tiek izmantota vēlāk, tā attiecas uz paraušanu. Pasaulei Jēzus nāks kā zaglis naktī, un no pasaules paņems tās dārgumus. Zaglis nāk bez iepriekšējas pieteikšanās, laikā, kuru negaida, bez brīdinājuma zīmēm.
Pāvils 1.tesaloniķiešiem 5:1-3 izskaidro šo Jēzus pravietojumu:
“Par laiku un brīdi, kad tam jānotiek, brāļi, mums nav jums jāraksta, jo jūs paši zināt, ka Kunga diena (Bēdu laiks) nāk (sākas) kā zaglis naktī. Kad ļaudis runās: miers un drošība (nebūs īpaša brīdinājuma, būs normāla dzīve), – tiem pēkšņi uzbruks posts kā sāpes dzemdētājai (Bēdu laiks), un tie nekādi nespēs no tā izbēgt.”
Visa pasaule cietīs. Būs par vēlu pievienoties paraušanai. Tāpat kā Dievs aizvēra durvis, Noam ieejot šķirstā, tāpat arī Dievs aizvērs durvis uz debesīm tūlīt pēc paraušanas. Zaglis paņems to, kam piemīt spēks atturēt ļaunumu, tāpēc pēc tam sāksies pēkšņa iznīcība.
KAS TIEK PAŅEMTS 40. un 41. pantā? Daži apgalvo, ka tie ir neticīgie, kas tiek paņemti prom no zemes (nomirstot), kā tas minēts 39. pantā, un ka šie panti attiecas uz otro atnākšanu. Taču šis notikums notiek laikā, kad avis tiek atšķirtas no āžiem (Mateja 25. nod.), un visi stāv Kristus priekšā, nevis vienkārši strādā. Turklāt grieķu vārds “paņemt”, kas lietots 39. pantā, ir pilnīgi atšķirīgs no 40. un 41. pantā lietotā vārdu. 39. pantā ir aprakstīti neticīgie, kurus aizrauj plūdi. Šis vārds nozīmē tikt aizrautam jeb aizslaucītam, kas attiecas uz tiesas spriedumu. No otras puses 40. un 41. pantā lietotais vārds “paņemt”, nozīmē “būt paņemtam, lai būtu kopā ar kādu”, kā tas ir Mateja (1:20): “Kad viņš par to domāja, redzi, Kunga eņģelis viņam parādījās sapnī un sacīja: “Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties ŅEMT PIE SEVIS Mariju, savu sievu; tas, kas viņā ieņemts, ir no Svētā Gara.” Un Mateja (17:1): “Pēc sešām dienām Jēzus ŅĒMA SEV LĪDZI Pēteri, Jēkabu un Jāni, viņa brāli, un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā.” Skaties arī Mateja (18:16; 20:17). Tātad te ir runa par Jēzu, kurš nāk pēc Savas līgavas, lai aizvestu to Sev līdzi. Tieši par to Jēzus runā Jāņa 14:2, 3, kas ir nākamā reize, kad Viņš apraksta paraušanu: “Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums sacītu, ka es eju jums vietu sataisīt? Kad es būšu aizgājis un vietu jums sataisījis, es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur es esmu.” Tas ir domāts, lai izglābtu, nevis tiesātu.
Mateja (24:36) minētā "tā diena" ir tā pati "tā diena", kas minēta Lūkas (21:34), kas vēlāk ir aprakstīta un definēta Lūkas (21:35, 36) kā pirmā Bēdu laika diena; tiek uzsākta “Tā Kunga diena”, kad “visas šīs lietas” notiks, bet no kā ticīgajiem tiek nodrošināta izglābšanās. Tas apstiprina to, ka laiks, par kuru runās no 36. panta, ir paraušana un Bēdu laiks.
Mateja (24:36-44) Jēzus aicina mūs būt modriem (būt gataviem), lai mēs caur paraušanu izglābtos no Bēdu laika. Noa bija gatavs, bet pārējie turpināja iesākto, neapzinoties tiesas draudus. Noa tika aizvests drošībā, bet viņi aizslaucīti prom. Jūs varat sagatavoties un būt gatavi kā Noa, vai arī turpināt savu darāmo, tāpat kā pārējie. Tie, kuri bija gatavi, tika izglābti. Bojā aizgāja tie, kuri nebija sagatavojušies. Tāpat arī paraušanas brīdī būs dalīšana divās grupās (40., 41.p.). Daži būs gatavi, citi nebūs. Ticīgie tiks aizvesti drošībā, un drīz pēc tam pār visu pasauli nāks Bēdu laika spriedumi.
Ņemot to vērā, Jēzus mūs brīdina: “Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks. Bet to saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā sardzes stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā ... Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt.” (Mateja, 24:42-44).
Viņš arī saka: “Pielūkojiet, ka ESAT NOMODĀ (UN LŪDZIET), jo jūs nezināt, kad tas laiks ir klāt.” (Marka, 13:33). ESIET NOMODĀ un atpazīstiet laika zīmēs (ziniet, ka dzīvojam pēdējā paaudzē). Tas mūs uzturēs garīgi modrus un lūdzošus, gatavus Kunga atnākšanai.
Tālāk seko Mateja (24:45-51), līdzība, kas māca, ka modra gatavība nozīmē būt aizņemtam ar darbu, nevis pasīvi skatīties debesīs. Spriedums pār neticīgajiem (21. pantā), kuri nav gatavi paraušanai, tiek izpildīts pie otrās atnākšanas. Šī ir pāreja uz Mateja evaņģēlija 25. nodaļu, kas iesākas šādi: “Tad Debesu valstība būs līdzīga …” Tādējādi Mateja 25. nodaļas spriedumu laiks ir otrā atnākšana (nevis paraušana). Aprakstot šos spriedumus, Jēzus brīdina tos, kuri dzīvo pirms paraušanas, būt gataviem Viņa atnākšanai, lai viņi varētu izglābties no šiem spriedumiem (13. pants).
Lūkas (21:34-36) šo Jēzus brīdinājumu izsaka ļoti skaidri: “Bet piesargieties, ka jūsu sirdis nenotrulinās dzerot un plītējot un dzīves rūpestos (izlaidībā) un tā diena (tā Kunga DIENA – Bēdu laiks) nepārsteidz jūs pēkšņi – kā slazds. Tā nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū (neesiet tādi, kā Noas laikā, kas ignorēja sludinātāju un gāja bojā plūdos). Bet ESIET NOMODĀ (ZĪMES – lai tās jūs uztur nomodā par to, ka Jēzus nāks drīz, tāpēc dzīvojiet attiecīgi– sagatavojieties!), ik brīdi LŪGDAMI (neesiet garīgi aizmiguši, neesiet tādi, kas nelūdz, būdami dzīves rūpju un baudu pārņemti), lai jūs spētu izbēgt (pirms Bēdu laika paraušana) no visa tā, kas notiks (Bēdu laikā), un stāties (augšāmcelti) Cilvēka Dēla priekšā (debesīs, kur nokļūs caur paraušanu).”
Tā nav tikai aizsardzība no bēdām, bet gan izbēgšana no tām, kas notiek, paņemot mūs prom no pasaules, lai mēs varētu stāvēt Cilvēka Dēla priekšā. Tas var notikt tikai caur paraušanu, kas notiek pirms Bēdu laika. Jēzus mācīja par paraušanu, kas notiek pirms Bēdu laika.
Patiesībā paraušanā mēs visi stāvēsim Kristus un Viņa tiesas troņa priekšā, kur mūs tiksim izvērtēti kā Viņa kalpi, lai saņemtu atlīdzību. Tas dod papildu motivāciju palikt nomodā, gaidot Kunga pēkšņo atnākšanu, un būt aizņemtiem kalpošanā Viņam:
Marka (13:34-37): "Tāpat arī cilvēks (Jēzus), kas aizceļojot (uz debesīm) atstāj savu namu un dod saviem kalpiem varu un katram savu darbu, un pavēl durvju sargam būt nomodā. Tad nu esiet nomodā: jūs taču nezināt, kad nama kungs nāks, vai vakarā, vai pusnaktī, vai gaiļiem dziedot, vai rīta agrumā – ka, pēkšņi nākdams, tas neatrod jūs guļam. Bet, ko es jums saku, to es saku visiem: esiet nomodā!"
Tā ir Viņa atnākšana paraušanas laikā, jo Bēdu laika ticīgie precīzi zinās, kad Viņš atgriezīsies.
KĀ BŪT GATAVIEM
(1) Pieņemiet Jēzu kā savu Kungu un Glābēju.
Galvenais veids, kādā mēs sagatavojamies, ir pieņemot un uzticoties Jēzum Kristum un Viņa nāvei pie krusta, kā savai glābšanai, un sekojot Viņam kā savam Kungam.
(2) Pierādiet savas ticības patiesumu ar izmainītu dzīvi.
Tie, kuri Noas laikā turpināja dzīvot kā ierasts, ar savu dzīvesveidu apliecināja savu neticību. Viņi nebija gatavi, jo neticēja. Daži, iespējams, bija apliecinājuši ticību, bet tā bija tukša apliecināšana, jo tā nemainīja viņu dzīvi. Viņi neņēma vērā Noas brīdinājumus.
Vai ir vēl citas norādes par to, ka Jēzus nāks mūsu paaudzē?
(1) PĒTERIS dod mums pavedienu. Runājot par laiku, kas atlicis līdz beigām un par Kunga atgriešanās LAIKU, viņš dod norādi: "… Kungam VIENA DIENA ir kā tūkstoš gadu un tūkstoš gadu kā VIENA DIENA." (2.Pēt., 3:8).
Vēstures modelis ir RADĪŠANAS NEDĒĻAS SEPTIŅAS DIENAS = 7000 gadi. Dievs skaita laiku septiņniekos, un radīšanas nedēļa ir vēstures NEDĒĻAS simbols = 7000 gadi. Mēs atrodamies sestās DIENAS beigās = 6000 gadu beigās, un tāpēc tūlīt sāksies pēdējā SABATA DIENA (1000 gadi - Tūkstošgade - skat. Atklāsmes gr., 20. nod.), kad Jēzus, Sabata Kungs valdīs (Marka, 2:28).
(2) HOZEJAS PRAVIETOJUMS PAR 2000 gadiem (Hoz., 5:14-6:3).
Hozeja paredzēja Izraēla nociršanu un atjaunošanu.
“Jo tiešām Es (Mesija) nostājos pret Efraimu kā LAUVA un pret Jūdas namu kā JAUNS LAUVA!” Jēzus nāca kā viņu ĶĒNIŅŠ, bet viņi nepieņēma Viņu, tāpēc: “Es, jā, tiešām Es saplosu viņus (nocirtīšu) un aizeju (atpakaļ uz debesīm), Es aiznesu viņus (prom no viņu zemes), un viņiem nav nekāda glābēja! Es aiziešu atpakaļ Savā vietā (uziešana debesīs pie Dieva Tēva labās rokas), KAMĒR (tas nozīmē, ka pēc kāda laika Viņš atgriezīsies) viņi atzīs savus pārkāpumus (specifisks grēks - Viņa kā Ķēniņa atstumšana) un meklēs manu vaigu. Kad viņiem KLĀSIES ĻAUNI (Bēdu laiks), viņi meklēs Mani un sacīs: nāciet, atgriezīsimies pie Tā Kunga! Viņš gan mūs ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās, Viņš mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces!” (Izraēla vadītāji lietos šos vārdus, aicinot Izraēlu pieņemt Jēzu kā Kristu.)
Tālāk viņš sniedz norādi par to, cik ilgs laiks paies līdz Kristus atgriezīsies, lai atjaunotu Izraēlu. “PĒC DIVĀM DIENĀM (2000 gadi) Viņš mūs darīs jauna dzīvības spēka pilnus; TREŠAJĀ DIENĀ (1000 gadi - tūkstošgade) Viņš liks mums (Izraēlam) piecelties, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā! Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu To Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma (Viņš nāks kā taisnības Saule, lai iesāktu jaunu DIENU cilvēces vēsturē, kas notiks PĒC DIVĀM DIENĀM = 2000 GADIEM, SĀKOT NO Viņa uziešanas debesīs 33.gadā.) cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus (garīgās svētības tūkstošgades laikā), kas veldzē zemi.”
Tātad Hozea (5:15-6:3) runā par to, ka Kristus tiek noraidīts, tad DIVAS DIENAS (2000 gadus) aiziet uz debesīm, un pēc tam atgriežas pie grēka nožēlā esošā Izraēla, lai valdītu pār viņiem TREŠJĀ DIENĀ (1000 gadus, skat. Atklāsmes gr., 20. nod.).
Kopš Viņa pirmās atnākšanas, mēs pašlaik esam tuvu 2000. gada beigām!
No Ādama līdz krustam bija 4 DIENAS (4000 gadu). Šeit Hozeja prognozē, ka no Krusta līdz Otrajai atnākšanai būs 2 DIENAS (2000 gadi). Kopā tās ir 6 DIENAS. Paliek vēl 1 DIENA (1000 gadi), kas ir Sabata DIENA, atpūtas diena - tūkstošgade, kas Hozejas pravietojumā ir TREŠĀ DIENA.
Līdz ar to mēs esam tuvu 2000 gadu beigām, kas iesākās pie krusta; mēs arī redzam to, ka Izraēls ir atgriezies savā zemē, gatavojoties arī atgriezties pie Tā Kungam!