top of page

Kristīgajā pasaulē pastāv dažādi  uzskati par notikumiem, kas saistīti ar Jēzus otro atnākšanu. Šajā rakstā tiek skaidroti trīs dažādi uzskati par Jēzus otro atnākšanu un tūkstošgadu Miera valstību jeb Tūkstošgadi.

3. atslēga: PIRMS-TŪKSTOŠGADE
Derek Walker - End Times Prophecy - Part 1
Tiešas pravietojumu tulkošanas rezultāts ir pārliecība par Pirms-tūkstošgadi (Pre-Millennialism), kas māca par to, ka Kungs Jēzus Savā otrajā atnākšanā atgriezīsies uz zemes (Atklāsmes gr., 19) un pats personīgi uz zemes nodibinās valstību. Viņš valdīs pār to kā ķēniņu Ķēniņš un tādējādi piepildīs Vecās Derības praviešu teikto. Šī Tūkstošgades valstība virs zemes pastāvēs 1000 gadus (Atklāsmes gr., 20), un pēc tam laiks ieies mūžībā. Ja tu nepiekrīti Pirms-tūkstošgades pārliecībai, tad tas norāda uz to, ka tu neskaidro pravietojumus tiešā veidā.

                Kristus otrā atnākšana notiks tieši pirms Tūstošgades valstības. To sauc par Pirms-tūkstošgades pārliecību.

                To noliedzot, ir jānoliedz arī tiešs Atklāsmes grāmatas 19. un 20. nodaļas skaidrojums, kā arī daudzi citi Vecās Derības pravietojumi par Kungu (Mesiju), kuros runāts par Viņa atgriešanos uz zemi ar mērķi nodibināt valstību. Ortodoksālie jūdi to tieši tā saprot, jo cenšas paskaidrot, ka iemesls, kāpēc viņi nepieņēma Jēzu kā Mesiju, bija tas, ka Viņš, būdams uz zemes, nenodibināja valstību. Mēs vēlāk aplūkosim to, kāpēc Jēzus Savā pirmajā atnākšanā nepiepildīja šos pravietojumus. Taču Viņš pavisam noteikti to izdarīs Savā otrajā atnākšanā. Vecajā Derībā ir atrodami pravietojumi, kuros runāts arī par īsu Lielo bēdu laiku (7 gadi), kas būs pirms Mesijas atnākšanas un kuru jūdi sauc par “Mesijas dzemdību sāpēm”.

Notikumu secība ir šāda:

  • Kristus pirmā atnākšana

  • Pašreizējais laikmets

  • Bēdu laiki

  • Kristus otrā atnākšana

  • Tūkstošgade

  • Mūžības stāvoklis

Atklāsmes grāmatā mums ir dota skaidra notikumu secība, kas saskan ar Vecajā Derībā doto.

  1. Pirmā Kristus atnākšana (Atklāsmes gr., 1)

  2. Pašreizējais laikmets (Atklāsmes gr., 2-3)

  3. Bēdu laiki (Atklāsmes gr., 4-18)

  4. Kristus otrā atnākšana (Atklāsmes gr., 19)

  5. Tūkstošgade (Atklāsmes gr., 20)

  6. Mūžības stāvoklis (Atklāsmes gr., 21-22)

Tas mums sniedz vispārēju Bībeles pravietojumu karkasu vai struktūru.

KURP VIRZĀS VĒSTURE – uz Tūkstošgadi.

                Līdz ar 2000. gadu mūsu ērā iesākās jauna tūkstošgade. Daži to redz kā sākumu jaunam miera un labklājības laikmetam, kurā visas valstis iemācīsies sadzīvot globālā mierā un ar vienotu reliģiju. Kādi citi tajā saskata pārapdzīvotību, laika apstākļu pasliktināšanos, zemestrīces, piesārņotību, pārtikas, ūdens un naftas trūkumu, un viņi nespēj ieraudzīt to, kā cilvēce spēs izdzīvot vēl 40 gadus.

                Bībelei ir daudz kas sakāms par nākamo Tūkstošgadi. Tā runā par 1000 gadu ilgu laika periodu, kas drīz vien iestāsies (Atklāsmes gr., 20). Tajā zem viena pasaules Valdnieka – JĒZUS KRISTUS, kas ir LAUVA NO JŪDAS, valdīs taisnība, labklājība un vispārējs miers! MĒS ESAM FINIŠA TAISNĒ CEĻĀ UZ ŠO TŪKSTOŠGADI.

                 Šajā grāmatā tiek apskatīti notikumi, kam drīzumā ir jānotiek, jo visa vēsture tuvojas kulminācijai  - Kristus valdīšanas 1000 gadiem.

                Cilvēcei vienmēr ir bijušas dziļas ilgas pēc miera un taisnības laikmeta, kurā nebūs iznīcība vai nabadzība. Bet cilvēks ir muļķis, domājot, ka viņš tādu spēs izveidot.  Sākot no Nimroda pie Bābeles torņa līdz tādiem iekarotājiem kā Napoleons un Hitlers, cilvēki ir mēģinājuši izveidot vispasaules impērijas, kas atnestu kārtību uz 1000 gadiem. Arī komunisms iedvesmojās no vīzijas par 1000 gadu vispārēju valdību un mieru. Taču problēma tajā visā ir tā, ka šie valdnieki bija grēcinieki un nekvalificējās tam, lai valdītu. Viss vienmēr beidzas ar tirāniju. Pasaules vēstures gaitā tumsas spēki ir bijuši nepārtrauktā konfliktā ar Dieva valstību. Abi vēlas nodibināt varu virs zemes. Sātana plāns ir izveidot vienotu vispasaules valdību un reliģiju, un ielikt savu cilvēku (antikristu) kā atbildīgo pār to, tādējādi iegūstot pilnīgu kontroli. TOMĒR DIEVS VISU KONTROLĒ. Dievs to apstādināja pie Bābeles torņa celtniecības, un Viņš to no jauna izdarīs Harmagedonas kaujas laikā. Vēsture virzās uz tās kulmināciju, kurā sātana valstība sasniegs savu redzamāko formu (Lielie bēdu laiki), un Dievs to tiesās un iznīcinās, lai visa cilvēce netiktu iznīcināta. Tad, kad Jēzus Kristus atkal atnāks, Dievs virs zemes nostiprinās Savu Ķēniņu un Savu Valstību.

                Nāks pasaules uzvarētājs un valdnieks – ĶĒNIŅŠ JĒZUS!

                Viņš burtisku virs zemes izveidos miera valstību. Tikai Kungs Jēzus Kristus spēj un ir cienīgs valdīt pār zemes valstīm!

                VECĀS DERĪBAS PRAVIEŠIEM BIJA VIENA NEMAINĪGA VĪZIJA par to, ka nākotnes Mesija, Dāvida dēls, valdīs pār šo valstību:

                “Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība (virs zemes) guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais Tēvs (autors un avots mūžīgajai dzīvībai) un Miera valdnieks. Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa (šīs zemes tronis) un Viņa ķēniņa valstībā (virs zemes), Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs Tā Kunga Cebaota dedzīgums.” (Jesajas, 9:6-7)

                Lūkas ev., 1:31-33 apstiprina to, ka runa ir par Jēzu:

                “Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala."” Jūdi cerēja, ka, saskaņā ar praviešu teikto, virs zemes tiks nostiprināta Dieva valstība, kurā Mesija valdīs no Jeruzālemes. Viņi šos pravietojumus saprata šādi.

                Šī Valstība ir visas vēstures centrālais punkts. Visi pravieši to sagaidīja (Ap.d., 3:21). Pēc tam, kad viņi bija runājuši par esošajām lietām un to, ko Dievs darīs, viņi vienmēr skatījās uz Zelta laikmetu, kurā Mesija atnesīs mieru un godību, un  “tā Kunga atziņa pārklās zemi tāpat, kā ūdens pārklāj jūru” (Jes., 2:2-4; 11:6-9; 65:17-28). Viņi šos pravietojumus uztvēra tiešā veidā, un mums vajadzētu darīt tāpat.

                JAUNAS DERĪBAS ATKLĀSME par šo Laikmetu maz ko pievieno, jo tik daudz kas jau ir atklāts Vecajā Derībā. Taču tā atklāj to, ka šī valstība ilgs 1000 gadus.

                Atslēgas Rakstu vieta ir Atklāsmes gr., 20:1-7, kas sakrīt ar praviešu teikto:

                “Es redzēju eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija rokā bezdibeņa atslēga un liela ķēde. Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns un sātans, un sasēja to uz 1000 gadiem, iemeta to bezdibenī, aizslēdza to un uzlika zīmogu virsū, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši 1000 gadi

                Tad es redzēju troņus, uz tiem apsēdās kādi, tiem bija dots tiesu spriest; un redzēju to dvēseles, kas Jēzus liecības un Dieva vārda dēļ noslepkavoti, kuri nebija pielūguši zvēru un viņa tēlu un nebija pieņēmuši zīmi uz savas pieres un rokas, tie kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu 1000 gadu. Bet pārējie mirušie neatdzīvojās, pirms nebija pagājis 1000 gadu. … bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar Viņu 1000 gadu. Un, kad 1000 gadu būs pagājis, sātans tiks atsvabināts no sava cietuma.”

                Sešas reizes ir teikts, ka tie būs 1000 gadi!

                Tāpēc mēs to saucam par Tūkstošgadi (angl. – Millennium; latīniski mille = 1000). Tūkstošgadi arī dēvē par (Mesinānisko) Valstību.

                Jaunajā Derībā mēs atrodam atsauci uz to kā par laiku, kurā tiks atjaunota Izraēla valstība (Ap.d., 1:6) un notiks zemes atjaunošana, jo Kristus būs uz Savā zemes tronī, un 12 Jēra apustuļi sēdēs savos troņos un tiesās 12 Izraēla ciltis (Mateja, 19:28), un notiks visu lietu atjaunošanu, par ko runāja visi pravieši (Ap.d., 3:21). Mateja ev., 25. nodaļā ir aprakstīta kārtība, kādā tiks noteikts, kurš ieies Mesiāniskajā Valstībā (un kā ticīgie tiks atalgoti ar dažādām varas pozīcijām tajā).

                ŠĪ DIEVA VALSTĪBA IR PRAVIETOJUMU ATSLĒGA.

                Tūkstošgade ir pravietojumu kulminācija. Visa pasaules vēsture kā upe plūst pretī gala mērķim – Tūkstošgades jūrai. Līdzīgi sievietei, kura ir gaidībās, zeme tuvojas Dieva Valstības piedzimšanai virs zemes. Laikam tuvojoties, dzemdību sāpes (dabas kataklizmas, nemieri tautās) kļūst spēcīgākas (Mateja, 24:6-8). Vārds “sāpes” Mateja (24:8) ir “dzemdību sāpes”. Jaundzimušais būs Dieva Valstība uz zemes.

                Jēzus mums mācīja lūgt: “Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.”

                Lai saprastu pravietojumus, mums ir jāsaprot, ka visa pasaules vēsture virzās uz šo Laikmetu. Līdz ar to mūsu pārliecība par Tūkstošgadi ir pamatakmens tam, kā mēs lasām un saprotam VISUS pravietojumus. Mūsu pārliecība par TUKSTOŠGADI diktē mūsu kopējo pravietojumu izpratni.

                Pravieši Tūkstošgadi redzēja kā vēstures kulmināciju, kurā piepildīsies visi Ābrahāmam dotās beznosacījuma derības apsolījumi.

Šiem apsolījumiem bija trīs daļas, un tie darbojās trīs derībās:

1. PALESTĪNIEŠU DERĪBA – apsolījums par Izraēla VALSTI un tai piederošo ZEMI (no Nīlas līdz Eifratai).

2. DĀVIDA DERĪBA – apsolījums par Valstību un Valdnieku (Dāvida dēls, kura prototips bija Sālamans), kurš no Dāvida troņa Jeruzālemē valdīs ar dzelzs zizli pār tautām.

3. JAUNĀ DERĪBA (Jeremijas, 31:31-34) nodrošina izraēliešiem jaunpiedzimšanu un pārpilnībā ikvienu garīgu svētību.

                Tūkstošgade spēlē izšķirošu lomu, jo tā ir pravietojumu gala mērķis un visa vēsture virzās uz laiku, kurā Dievs burtiski un pilnībā piepildīs visus Savus apsolījumus un derības. Tieši tāpat, kā ir būtiski saprast RADĪŠANU, kas ir vēstures sākumpunkts, mums arī ir jāsaprot TŪKSTOŠGADES VALSTĪBA, jo tā ir vēstures gala mērķis. Tas arī ir iemesls, kāpēc tā bija viena no galvenajām jūdu praviešu atklāsmēm – un tā ir pamats visiem pravietojumiem.

                Tieši tāpēc Izraēla tauta vienmēr ir sagaidījusi šo ZELTA MESIĀNISKO LAIKMETU – laiku, kad Dāvida Dēls valdīs par zemi kopā ar izraēliešiem kā galveno nāciju.

                Tomēr daudzi kristieši tam netic. Viņi domā, ka Izraēlam dotos apsolījumus ir jāsaprot garīgā veidā un jāattiecina uz Draudzi (AIZSTĀŠANAS TEOLOĢIJA). Viņi apgalvo, ka Dieva plānā izraēliešiem vairs nav īpaša loma, tāpēc viņi saka: “Tagad Draudze ir Izraēls.” NĒ, NĒ, NĒ! Tā ir ļoti nopietna kļūda, par kuru īpaši brīdināja apustulis Pāvils (skaties Romiešiem, 11.nod.). Tas pilnībā izmaina praviešu skaidri teikto par Izraēlu, un padara DIEVU par MELI. Dievs deva apsolījumus izraēliešiem, un Viņš nevar tagad apgalvot, ka patiesībā nemaz nebija domājis Izraēlu, bet gan pavisam citu cilvēku grupu. Uzsākot Rakstus pārveidot garīgā nozīmē, pazūd robežas un tos var tulkot kā vien ienāk prātā. Mums Raksti ir jāsaprot tiešā veidā.

                Pateicoties tam, ka mēs esam vienībā ar Kristu (Ābrahāma sēkla), mums ir piekļuve visām Jaunās Derības svētībām (Galatiešiem 3:26), taču tas nav pretrunā tam, ka Dievs arī visu Izraēla tautu ievedīs Jaunajā Derībā (Jeremijas, 31:31-34). Jaunajā Derībā ir norādīta skaidra atšķirība starp Izraēlu un Draudzi (Romiešiem, 9-11). Dievam ir atšķirīgas programmas abām šīm cilvēku grupām. Dieva beznosacījuma apsolījumiem un derībām, kas domātas izraēliešiem, ir jātop piepildītiem, un tas notiks Tūkstošgades valstībā. Tas notiks tāpēc, ka Dievs ir uzticams.

 
Tu esi vienā no šīm trim pravietojumu skaidrojuma “nometnēm”
Derek Walker - End Times Prophecy - Part 1

1. PIRMS-TŪKSTOŠGADES (Pre-Millennialism). “Pre” – nozīmē “pirms”. Kristus otrā atnākšana iesāk Tūkstošgadi. Pats Jēzus Kristus ieradīsies pirms Tūkstošgades, lai personīgi nodibinātu apsolīto Dieva valstību virs zemes un lai no Jeruzālemes valdītu pār to, tādējādi piepildot Vecās Derības praviešu skaidri saprotamo vīziju. Pasaule kļūs arvien bezdievīgāka un bezdievīgāka, līdz Kungs atnāks spēkā un godībā un sāks valdīt pār to. Tikai pēc šiem tūkstoš gadiem nāks gals un iesāksies Mūžība. Tāpēc Kungs var atgriezties jebkurā mirklī.

Šāds viedoklis veidojas tad, ja pravietojumi tiek tulkoti burtiski. Tajos ir teikts, ka Dievs Izraēlam ir apsolījis nākotni. Tāda pārliecība bija agrīnajā Draudzē. Šāds viedoklis tiek skaidrots arī šajā grāmatā. Pārējo divu uzskatu piekritējiem daudzus pravietojumus nākas skaidrot pārnestā nozīmē un attiecināt Izraēlam dotos apsolījumus uz Draudzi.

Nepārprotams Pirms-tūkstošgades uzskata pierādījums ir atrodams Atklāsmes grāmatā. Atklāsmes grāmatas 19.nodaļā, kur mēs lasām par Jēzus atgriešanos (Otro atnākšanu). Pēc tam, nākamajā, 20.nodaļā mēs lasām, ka atgriežoties Viņš nodibina tūkstoš gadu Valstību. Pārējiem diviem viedokļiem ir grūtības izskaidrot Atklāsmes grāmatas 19. un 20.nodaļu. Ja šīs divas nodaļas tiek skaidrotas burtiski, tad tādā pašā veidā vienkārši un skaidri būs saprotami arī pārējie pravietojumi.

Ja tu piekrīti Pirms-tūkstošgades uzskatam, tad tu skaidro pravietojumu rakstus tieši, un tas savukārt tevi vada lasīt Rakstus pilnīgi citādā veidā, nekā to darītu cilvēks, kurš netic burtiskai Tūkstošgades Valstībai virs zemes. Patiesībā, Pirms-tūkstošgades pārliecība mūs vada tulkot Bībeli ļoti sistemātiskā veidā, un tas iespaido ne tikai pravietojuma, bet arī pārējo Rakstu skaidrošanu. Šādai pārliecībai ir izšķiroša nozīme.

Diemžēl vēstures gaitā Draudze ir novirzījusies no Pirms-tūkstošgades pārliecības un lielākā pasaules Draudzes daļa vairs tai netic.

2. PĒC-TŪKSTOŠGADES (Post- Millennialism). “Post” nozīmē – “pēc”. Tāpat kā Pirms-tūkstošgades uzskata atbalstītāji, arī šī grupa tic burtiskai Dieva valstībai, kas valdīs pār zemi, tikai, saskaņā ar šo uzskatu, nevis Kristus, bet Draudze to nostiprinās virs zemes. Pie tam Kristus fiziski neatradīsies virs zemes, lai pār to valdītu. Draudze būs tā, kas valdīs pār pasauli (Izraēlam tajā visā nav konkrētas lomas). Pēc tam, kad Draudze būs nostiprinājusi Tūkstošgades miera valstību un valdījusi tajā, notiks Kristus otrā atnākšana. Draudze uzvarēs pasauli, padarot to pilnībā kristīgu un tādējādi atnesot tūkstoš miera gadus (Tūkstošgadi, Dieva valstību virs zemes). Tad, pēc šiem tūkstoš gadiem, atnāks Kristus (tiek sagrozīta notikumu secība Atklāsmes grāmatas 19. un 20.nodaļā). Tas nozīmē, ka līdz Kristus atnākšanai ir vismaz vēl tūkstoš gadu un viņa ierašanās nebūs pēkšņa.

Šī uzskata piekritēji tic, ka situācija pasaulē kļūs arvien labāka. Tā ir brīnišķīga vīzija kristiešiem, bet tā nav bībeliska. Šī uzskata piekritēji neņem vērā visas tās Rakstu vietas, kurās runāts par ļaunuma palielināšanos pasaulē līdz pat Otrajai atnākšanai. Šo uzskatu izveidoja Džonatans Edvards (Jonathan Edwards) (1639-1716) un Daniels Vitbijs (Daniel Whitby) (1638-1725). Šis uzskats bija ļoti populārs 19. gs. Britu impērijas uzplaukuma laikā. Tomēr tas nav populārs pašlaik, jo 20.gs. notikumi to ir padarījuši par nereālu. Šī ideja gandrīz izbeidza pastāvēt līdz ar Pirmā pasaules kara sākšanos, bet kopš 1945.gada tā ir atguvusi popularitāti. Šāda pārliecība mudina draudzes novērsties no evaņģelizācijas un pievērsties politikai un sociālajām aktivitātēm. Atjaunošanas (Restorationism) un Dominēšanas (Dominion) teoloģijas ietilpst šajā uzskatu grupā. Problēma ar šo uzskatu ir tāda, ka tā pārmērīgi paaugstina Draudzi uz Kristus rēķina. Taču Kristus vienīgais spēj un arī nodibinās Valstību. Vienīgi Jēzus spēj ienest milzīgas izmaiņas pasaulē, kuras ir nepieciešamas, lai virs zemes tiktu realizēta apsolītā Valstība. Lai nodibinātu Miera valstību virs zemes, ir nepieciešama Miera Ķēniņa klātbūtne.

3. BEZ TŪKSTOŠGADES (A-Millennialism). Šis uzskats ir veidojies no seniem laikiem un kļuvis par vispār pieņemtu konfesionālajās (Protestantu un Katoļu)  draudzēs. “A” ir grieķu vārds, kas apzīmē “nē” vai “bez”. Šīs idejas atbalstītāji uzskata, ka burtiski eksistēs tūkstoš gadu Valstība virs zemes, tikai ar to ir domāts Draudzes laikmets. Viņi pārdefinē apsolīto Valstību kā garīgi domātu Valstību, nevis burtisku, fizisku valsti, kas valdīs pār pasaules politiku, reliģiju un ekonomiku. Jēzus vien ieradīsies, lai paņemtu mūs uz debesīm, bet Viņam pašam nebūs fiziska valstība virs zemes.

Šīs mācības piekritēji uzskata, ka tūkstoš gadi, kas minēti Atklāsmes grāmatas 20.nodaļā, apzīmē tikai ilgu laika posmu, nevis burtiskus tūkstoš gadus un šis laika posms ir Draudzes laikmets. Līdz ar to sanāk, ka sātans jau tagad ir sasaistīts (lai gan viņiem jāpiekrīt, ka tā saite ir pārāk vaļīga). Visi pravietojumi, kuros runāts par Tūkstošgadi vai Valstību, ir tikai garīgas vīzijas, kas runā par Draudzi vai mūžības stāvokli. Piemēram, Jesajas (11:6) ir rakstīts, ka “vilks mitīs kopā ar jēru”, bet tas tiek pārvērsts kā garīgi domāts un attiecināts uz Draudzi, kurā agresīvi cilvēki būs kopā ar miermīlīgiem cilvēkiem. Tomēr mums nav tiesību padarīt Rakstus par tikai garīgi domātiem! Mums ir jāpieņem to tiešā nozīme. Šīs pārliecības piekritēji tic, ka Kristus otrā atnākšana būs pēc Draudzes laikmeta un atnesīs galīgo tiesu un mūžību. Tas  nozīmē, ka Kristus var atnākt jebkurā brīdī. Labi pazīstamie Bez-tūkstošgades piekritēji ir Augustīns, Luters, Kalvins, Bīskaps Wordsworth, Kuyper, Berkhof, Hendrickson, Malcom Smith.

Vispārpieņemts ir fakts – burtiska praviešu rakstu tulkošana mūs aizvedīs līdz Pirms-tūkstošgades uzskatam. Pravieši sludināja par to, ka Dievs vada pasauli uz Zelta mesiānisko laikmetu. Ieradīsies Mesija, kurš iznīcinās ļaunumu un tiesās zemi, un pēc tam valdīs kopā ar Izraēla tautu, padarot to pārāku pār citām tautām. Viņi runāja par burtisku Dieva valstību virs zemes. Līdz ar to Izraēla tauta, ieskaitot jūdus, kas dzīvoja Jēzus laikā, visi gaidīja šo valstību.

Praviešu rakstu skaidrošanas vēsture

1. Vairums ir vienisprātis, ka Vecās Derības ticīgie, arī jūdi Jēzus laikā, apustuļi un agrīnā Draudze pirmos trīs līdz četrus gadsimtus pravietojumus skaidroja burtiski un pilnībā piekrita Pirms-tūkstošgades uzskatam. Šo ideju atbalstīja Andrejs, Pēteris, Filips, Tomass, Jānis, Jēkabs, Matejs, Aristo, Bīskaps Jānis (Hierapoles bīskaps Papijs šos visus pieskaitīja šī uzskata piekritējiem). No 100. līdz 200.gadam šo sarakstu papildināja Klements no Romas, Barnaba, Ignācijs, Polikarps un Papijs (abi bija Jāņa mācekļi). No 200. līdz 300.gadam pievienojās Potions, Justīns Moceklis, Melito, Tatians, Irenejs, Tertulliāns, Hippolytus, Apollinaris. Līdz pat 300.gadam nav atrodams neviens šīs pārliecības pretinieks. No 300. līdz 400.gadam var nosaukt vēl septiņus šī uzskata atbalstītājus, tai skaitā Cyprian un Lactantius. Šajā laikā Origēns iesāk opozīciju Pirms-tūkstošgades idejai, un pārliecība par Pirms-tūkstošgades ideju līdz pat mūsdienām ir mazinājusies, tomēr tā ir uzplauka līdz ar atmodu Bībelei ticošās draudzēs.

2. Augustīns. Aleksandrijas Filons (30.g.p.m.ē. – 40.g. m.ē.) iepazīstināja ar jaunu – alegorisku jeb pārnestā nozīmē skaidrojošu Rakstu metodi, lai pielāgotu Rakstus grieķu filozofijai. Viņa iesāktais darbs iedvesmoja Aleksandrijas Origēnu (185-254), kurš turpināja attīstīt alegorisku Rakstu skaidrošanas  metodi. Tās iespaidā Svētais Augustīns pārstāja tulkot Rakstus tiešā veidā. Redzot pravietojumus, kas bija doti Izraēla tautai, viņš tos piedēvēja Draudzei. Pateicoties Augustīnam šis uzskats kļuva par visas baznīcas viedokli. Tas notika laikā, kad Baznīca sāka ieņemt oficiālu valsts institūcijas statusu un kļuva autoritatīva, tādējādi sekmējot šīs ideja tālāku nostiprināšanos. Sāka valdīt uzskats, ka neeksistēs burtiska tūkstošgades valstība jeb parādījās ideja par Bez-Tūkstošgadi.

Augustīns kļuva par šīs idejas galveno nesēju savā grāmatā “Dieva pilsēta” (Dē cīvitāte Deī contrā pāgānōs). Šis uzskats nedod nevienu citu apsolījumu kā vien to, ka Jēzus atnāks un atnesīs mūžību (mēs jau dzīvojam Atklāsmes grāmatas 20.nodaļā minētās Tūkstošgades Valstības laikā, un tas nozīmē, ka sātans ir jau saistīts). Augustīns uzskatīja, ka Draudzes laikmets beigsies līdz ar tūkstošs gadiem, tādēļ, tuvojoties šim brīdim, visus bija pārņēmis Tūkstošgades drudzis! Tad, kad tas nepiepildījās, sāka veidoties jauna mācība - Pēc-Tūkstošgades uzskats. Tika izveidots skaidrojums, ka Tūkstošgade ir nenoteikta garuma, un ka kaut kad Draudzes laikmeta laikā sātans tiks sasaistīts uz tūkstoš gadiem. Abi šie uzskati atvēra durvis idejai, ka Draudze, nevis Kristus sasaistīs sātanu un nodibinās burtisku Dieva valstību virs zemes. Pēc šiem tūkstoš kristiešu miera gadiem atgriezīsies Kristus (šis ir viens no pēdējiem skaidrojumiem, kas bija populārs līdz pat 19. gs. beigām, tomēr šobrīd tas ir zaudējis savu popularitāti). Pazīstamākie Pēc-Tūkstošgades uzskata piekritējiem bija Č.Hodžs (Charles Hodge), A.Strongs (Augustus Hopkins Strong), B.B. Varfleids (B.B Warflied), G. Makhens (Gresham Machen), R. Rušdūnijs (Rousas John Rushdoony), G. Nors (Gary North) un E. Baksters (Em Baxter).

3. Katoļu baznīca tumšajos viduslaikos lietoja Augustīna rakstu tulkošanas metodi. Ja Raksti nepatika vai tie nebija saprotami, tad tie tika “garīgoti” un izskaidroti Baznīcai vēlamā veidā. Alegoriskais tulkošanas princips deva Baznīcai iespēju visu pārvērst garīgā, pārnestā nozīmē, kas savukārt laupīja Rakstiem to autoritāti. Tādā veidā Baznīca varēja grozīt Rakstus sev vēlamā veidā un lietot tos, lai atbalstītu virzienus, kuri veicināja pašas Baznīcas autoritāti un varu. Rakstus vairs netulkoja tieši, un tikai Baznīca, nevis vienkāršie ticīgie, varēja sniegt pareizo Rakstu skaidrojumu.

4. Reformācija. Reformācijas būtība bija atgriezt Draudzi pie burtiska Rakstu skaidrojuma, un ka tos ir jālasa, ņemot vērā gramatikas likumus. “Patiesā Rakstu nozīmē ir dabīgā un acīmredzamā nozīme, un mums vajadzētu to pieņemt un apņēmīgi turēties pie tās,” teicis Kalvins. Tas ļāva no jauna atklāt patieso glābšanas doktrīnu. Tas arī nozīmēja to, ka Bībeli varēja lasīt un skaidrot ikviens, kā rezultātā Raksti tika tulkoti no latīņu valodas uz mūsdienu valodām. Tomēr attiecībā uz pravietojumiem vēsturiskā Protestantu baznīca palika pie “augustīnisma” un “katolicisma” idejām. Lielākā daļa vēsturiski veidojušos draudžu joprojām uztur Bez-tūkstošgades ideju, neskatoties uz to, ka tā neatbilst Atklāsmes grāmatas 19. un 20.nodaļai.

5. Pirms-tūkstošgades uzskats un tieša pravietojumu tulkošana mūsdienās ir piedzīvojusi atmodu. Lielākā daļa Vasarsvētku un neatkarīgie Bībeles ticīgie pieder pie Pirms-Tūkstošgades pārliecības. Džons Miltons (John Milton), Džons Veslijs (John Wesley), Dīns Alfords (Dean Alford), L.S. Šafers (L.S. Chafer), Darbijs (Darby), Skofīlds (Schofield), Hals Lindsejs (Hal Lindsey) (kurš uzrakstīja grāmatu – “Late Great Planet Earth”), Merila Ungere (Merrill Unger), Čarlzs Rairijs (Charles Ryrie), Džons Valvurds (John Walvoord), Dvaigts Pentekosts (Dwight Pentecost), Rodžers Praise (Roger Price), Dereks Prins (Derek Prince), Dāvids Pavsons (David Pawson) un Arnolds Fruhtenbaums (Arnold Fruchtenbaum) ir labi pazīstami Pirms-tūkstošgades pārliecības atbalstītāji.

grafiks.JPG
bottom of page