9. atslēga: Starpposmi pravietojumos
Derek Walker - End Times Prophecy - Part 1
9. atslēga: Starpposmi pravietojumos
Zināšanas par to, ka Draudze bija noslēpums, palīdz mums saprast Vecās Derības pravietojumus. Pravieši bieži runāja par kādu tēmu un tad pēkšņi savā vēstī pārleca pāri Draudzes laikmetam. Dažreiz, skatoties uz diviem kalniem, kas atrodas viens aiz otra, mēs neredzam ieleju, kas ir starp tiem. Tāpat arī pravieši nezināja, ka “pārlec” pāri 2000 gadu starpposmam starp Kristus pirmo atnākšanu (ciešanām) un Viņa otro atnākšanu (Viņa godība). Šīs ielejas jeb starpposmi lieliski parāda to, ka Draudze bija Dievā paslēpts noslēpums.
PIRMĀ ATNĀKŠANA ...... (2000 gadu ilgais NOSLPĒMUMĀ TURĒTAIS STARPPOSMS) .... OTRĀ ATNĀKŠANA.
Vienmēr pastāv kāda vienojoša doma, kas savieno vienu vēstījuma daļu ar otru.
(Dažreiz ir vienojoša tēma un līdzīgi notikumi, kas vieno abas daļas starpposma abās pusēs, tādēļ pravietojumus var attiecināt uz abām daļām
1. Klasisks piemērs ir Jesajas grāmata (61:1-4) (Mesija iesāk jubilejas gadu): "Kunga Dieva Gars pār mani! Jo Kungs svaidījis mani pavēstīt labu ziņu apspiestajiem, viņš mani sūtījis pārsiet salauztās sirdis, vēstīt gūstekņiem brīvību un tiem, kas važās, brīvestību, izsludināt Kunga laipnības gadu (Jubilejas gadu).”
(Jēzus šo Rakstu vietu citēja Lūkas (4:17-20), tādējādi pasludinot, ka Viņš to tagad piepilda; taču Viņš aizvēra grāmatu un nelasīja tālāk, jo Viņš tobrīd nepiepildīja tālāk teikto; tas notiks tikai pēc 2000 gadiem.) … (2000 gadu starpposms) “… un mūsu Dieva atmaksas dienu (Kristus otrā atnākšana, kam sekos Tūkstošgade), mierināt visus sērotājus – vērsties pie Ciānas sērotājiem, pelnu vietā dot tiem rotas un sēru vietā prieka eļļu, guruša gara vietā slavas apmetni – lai viņus sauc par taisnības ozoliem, par Kunga dēstiem, kas krāšņi! Viņi atkal uzcels senās drupas, uzslies atkal iepriekš grauto, viņi atjaunos izdeldētās pilsētas, drupas, kas bijušas audžu audzēs!”
No 3. līdz 11. pantam minētās garīgās svētības ir pravietojums par tūkstošgadi, taču tās attiecas arī uz mums, kuri KRISTŪ esam Jaunajā Derībā (Gal., 3:26; Rom., 11:17). Izraēls kā tauta jau 33. gadā varēja ieiet savā jubilejas gadā un redzēt šīs Rakstu vietas piepildīšanos, jo Jēzus paziņoja, ka jubilejas gads (Kunga laipnības gads) ir klāt. Taču tā kā viņi to noraidīja, valstība tika atlikta un tās vietā sākās noslēpumainais laikmets, līdz ar to pravietojuma turpinājums “pārlec” 2000 gadus uz priekšu. Jubilejas gada svētības šajā laikmetā ir pieejamas tikai ticīgajiem, bet Izraēlam kā tautai tās piepildīsies tikai tūkstošgades valstībā.
2. Jesajas, 9:5–6 - Ķēniņš un Viņa valstība. “Jo bērns mums ir dzimis (Jēzus-cilvēks), mums ir dots dēls (Jēzus-Dievs), vara uz viņa pleciem, un viņu sauks vārdā – Brīnišķais padomdevējs, Varonis Dievs, Mūžīgais tēvs, Miera princis“… (2000 gadu starpposms)… “Pletīsies viņa vara, nebeigsies miers Dāvida tronim un viņa valstij, lai celtu to, balstītu to ar tiesu un taisnību no šī mirkļa uz mūžiem – Pulku Kunga kvēle to paveiks!”
3. Lūkas, 1:31-33 - Ķēniņš un Viņa valstība. “Un, redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi Dēlu, un dosi viņam vārdu Jēzus. Viņš būs dižens un tiks saukts par Visuaugstā Dēlu…” …(2000 gadu starpposms)…”…un Kungs Dievs dos viņam Dāvida, viņa tēva, troni. Un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.”
4. Jesajas, 11:1-9 - Ķēniņš un valstība. “Nāks dzinums no Jišaja celma, un atvase kuplos no viņa saknes! Dusēs pār viņu Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un varonības gars, atziņas gars un Kunga bijība! Kunga bijība būs viņa tikums” … (2000 gadu starpposms)… “…viņš nespriedīs pēc tā, ko acīm redzējis, viņš nelems pēc tā, ko ausīm dzirdējis, – taisnībā viņš par nabagiem spriedīs un godīgi lems par visu zemi, ar savas mutes zizli viņš sitīs zemi, ar savu lūpu dvesmu viņš nonāvēs ļaundarus! Taisnība būs josta viņam ap krustiem, un ticība būs viņa gurnu josta! Vilks mitīs kopā ar jēru, pantera kopā ar kazlēnu gulēs, tele, lauvēns un nobarots vērsis blakus – mazs zēns tos ganīs! Govs ganīsies kopā ar lāci, kopā tiem mazuļi gulšņās, un lauva ēdīs salmus kā vērsis! Zīdainis kaitēsies pie odzes alas, un čūsku midzenī mazulis bāzīs roku! Neviens nedarīs ļauna, nepostīs neko manā svētajā kalnā, jo zeme būs pārpilna Kunga atziņas, kā ūdens uz jūru tā plūdīs!”
5. Jesajas, 40:3-5 - Ķēniņam ir sagatavots ceļš. “Balss sauc (Jānis Kristītājs): “Tuksnesī sataisiet Kungam ceļu, klajumā nolīdziniet taku mūsu Dievam!” … (2000 gadu starpposms)… “… Visas ielejas lai aizber, visus kalnus un paugurus nolīdzina, lai nelīdzens paliek līdzens un raupjums gluds! Lai Kunga godība atklājas, lai redz visa radība, jo Kunga mute ir runājusi!”
6. 1.Mozus, 49:10, “Jūdam zizli neatņems, ne valdnieka scepteri viņa ceļiem – kamēr nenāks Šīlo (Mesija)!” … (2000 gadu starpposms)… “Viņam paklausīs tautas!”
7. Mikas, 5:1–3 - Ķēniņš-Gans. “Tu, Betlēme Efrātā, sīkākā no Jūdas saimēm, no tevis man nāks tas, kam jākļūst par valdnieku Israēlā! Viņš cēlies – no laika iesākuma, no mūžības dienām. Viņš tos pametīs uz laiku (tāpēc, ka Izraēls Viņu nepieņems, Dievs viņus nodos tiesai), … (2000 gadu starpposms)… līdz dzemdētāja būs dzemdējusi, tad viņa atlikušie brāļi atgriezīsies pie Israēla dēliem, viņš (Mesija) nostāsies un ganīs Kunga spēkā, Kunga, sava Dieva, vārda varenībā – tad tie dzīvos, un viņš kļūs varens līdz zemes malām!”
8. Hozejas, 5:14-6:3 - Izraēla grēks un atgriešanās. “Jo es (Kristus) kā lauva pret Efraimu, kā lauvēns pret Jūdas namu! Es! Es iešu un plēsīšu (nocirtīšu), aizraušu (izkaisīšu starp tautām), un glābēja nebūs! Es iešu atpakaļ uz savu vietu (debesīm), … (2000 gadu starpposms)… “līdz tie atzīs grēku (Kristus noraidīšanu) un meklēs manu vaigu, – savās nelaimēs (Bēdu laiks) viņi it drīz mani uzmeklēs! Aicinājums atgriezties pie Dieva (Izraēls sacīs): ejiet, atgriezieties pie Kunga – viņš saplosīja, un viņš mūs dziedēs, viņš sita, un viņš mūs pārsies! Viņš mūs atdzīvinās divās dienās (angl.- pēc divām dienām) (2000 gadi), trešajā dienā viņš piecels mūs, un mēs dzīvosim viņa priekšā (tūkstošgade)! Pazīsim, tieksimies izzināt Kungu – viņa atnākšana neapšaubāma kā ausma (otrā atnākšana), viņš nāks mums kā lietus, kā agrīnais lietus nolīs pār zemi (Gara izliešanās tūkstošgadē)!”
9. Zaharija, 9:9,10 - Valdnieka prezentācija. “Līksmo vareni, Ciānas meita, klaigā, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš pie tevis nāk, viņš ir taisns un glābējs – pazemīgs, uz ēzeļa jāj, uz ēzeļmātes kumeļa!” … (2000 gadu starpposms)… “Es iznīdēšu Efraima ratus un Jeruzālemes zirgus, tiks iznīdēti kara loki un tautām pavēlēts miers, viņa valstība – no jūras līdz jūrai un no upes līdz zemes malai!”
10. Zaharija, 13:7-9 - Avis (Izraēls) izklīdinātas, jo noraidīja Labo Ganu. “Zoben, mosties pret manu ganu, pret to vīru, kas man ir tuvs! – saka Pulku Kungs. Sit ganu, lai izklīst avis (Izraēls) (Mateja, 26:31)!” … (2000 gadu starpposms)… “Es vērsīšu savu roku arī pret sīkajiem blēžiem! Visā zemē, saka Kungs, divas trešdaļas iznīdēs, izkaus, tik viena trešdaļa paliks pāri! Šo trešdaļu es caur uguni vedīšu, šķīstīšu, kā sudrabu šķīsta, pārbaudīšu viņus, kā zeltu pārbauda, – tad tie piesauks manu vārdu – un es tiem atbildēšu, es teikšu: jūs esat mana tauta, – un tie teiks: Kungs ir mūsu Dievs!”
11. Maleahija, 3:1, 2, “Redzi, es sūtīšu vēstnesi (Jānis Kristītājs), tas sataisīs ceļu manā priekšā. Un pēkšņi nāks uz savu namu Kungs, kuru jūs meklējat, un (Jaunās) derības vēstnesis, kuru jūs kārojat. Redzi, viņš nāk!” saka Pulku Kungs.” … (2000 gadu starpposms)… Kurš var paciest viņa nākšanas dienu, kurš var nostāvēt, viņu ieraudzījis, jo viņš ir kā uguns, kas tīra no sārņiem, viņš ir kā sārms, ko lieto velētājas!”
12. Atklāsmes gr., 12:1–6 - Cilvēka bērna paraušana. “Debesīs parādījās liela zīme: sieviete (Izraēls) tērpta saulē, mēness zem viņas kājām, un galvā viņai vainags no divpadsmit zvaigznēm. Viņa ir grūta (ar Mesiju) un sāpēs kliedz, ciešot dzemdību mokas. Un parādījās cita zīme debesīs, redzi – liels ugunīgs pūķis (sātans) ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa septiņām galvām septiņas diadēmas. Viņa aste velk no debesīm trešdaļu zvaigžņu (eņģeļi) un met tās uz zemi. Pūķis nostājas priekšā sievietei, kas gatavojas dzemdēt, lai tad, kad viņa būs dzemdējusi, bērnu (Jēzus) aprītu (nevainīgo slaktiņš Betlēmē). Un viņa dzemdē dēlu, vīru, kas visus pagānus ganīs ar dzelzs zizli. Un viņas bērns tiek aizrauts pie Dieva un pie viņa troņa.” … (2000 gadu starpposms)… “Bet sieviete aizbēg tuksnesī, kur viņai ir Dieva sagatavota vieta, lai tur viņu uzturētu tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.” (Tas notiek Bēdu laikā.) Savienojošais posms šeit ir Kristus paraušana pie Dieva troņa. Vispirms, 33. gadā Galva (Kristus), tad, 2000 gadus vēlāk Ķermenis (Draudze Kristū). Tam seko Bēdu laiku notikumi. Tātad tad, kad Kristus un Draudze tiek paņemti prom no zemes, velns visu savu uzbrukumu koncentrē uz Izraēlu, lai to iznīcinātu.
13. Daniēla 9:25-27 - Jeruzaleme un templis. “Tādēļ zini un saproti: vārds ir izteikts – lai ceļ un atjauno Jeruzālemi (458.g. pirms mūsu ēras)! Svaidītais valdnieks tur paliks septiņus septiņniekus (49 gadi). Tad sešdesmit divos septiņniekos (434 gadi) to uzcels un atjaunos – gan ielas, gan laukumus, bet tas būs spaidu laiks (49 gadi). Pēc sešdesmit diviem septiņniekiem (kaut kad pēc 483 gadiem) svaidītais tiks nokauts par neko. Pilsētu un svētnīcu izdeldēs valdnieks un viņa ļaudis (Romas impērija), bet viņš ņems galu plūdos. Un līdz beigām būs karš un piespriestais posts (piepildījās no 67. līdz 73.g. m.ē.).” … (2000 gadu starpposms)… “… Ar daudziem viņš (Romas valdnieks, kurš nāks) noslēgs stipru derību uz septiņiem (7 bēdu gadi). Un uz pusi no septiņiem pārtrauks kaujamo un labības dāvanu upuri, un tempļa vienā daļā būs postītājs un preteklības (viņš templī pielūgšanai uzstādīs savu tēlu, un tādējādi notiks tempļa apgānīšana) – līdz beigām! Kas piespriests, to izlies pār postītāju (Jēzus atgriežoties iznīcinās antikristu)!”
Saikne ir Romas impērija, jo viņi pirmajā gadsimtā iznīcināja Jeruzalemi un tiek saukti par “nākamā valdnieka tautu.” Tādējādi pēc 2000 gadiem mēs redzam to, ka atjaunotās Romas impērijas valdnieks noslēgs derību ar Izraēlu, un iesāksies pēdējie septiņi bēdu gadi.
14. Daniēla, 11:35-36 - Antikrists. Šī Rakstu vieta no 21. līdz 35. pantam ir piepildījusies caur Antiohu Lielo (175-163. g. pirms mūsu ēras), kurš ir antikrista simbols. Tālāk pravietojums pāriet pie īstā antikrista …(2000. gada starpposms)… “Ķēniņš (antikrists) darīs, ko gribēs! Viņš cildinās sevi un paaugstināsies pāri visiem dieviem un pār dievu Dievu, un runās brīnumu lietas, un viņam izdosies, līdz dusmība būs piepildīta – kas nospriests, tas notiks.” (Daniēla, 11:36-12:1 atklāj gaidāmo Bēdu laiku notikumus).
15. Daniēla, 7:23–27. Laiku beigās tiks atjaunota Romas impērija, kas kādreiz valdīja pār Izraēlu. “Par ceturto zvēru viņš teica: “Ceturtā valsts celsies virs zemes (Romas impērija), tā nebūs līdzīga citām – tā aprīs visas zemes, rīs, mīdīs un satrieks tās.” … (2000 gadu starpposms)… “… Desmit ragi nozīmē: no šīs valsts celsies desmit valstis (atjaunotā Romas impērija) un vēl viena pēc tam (antikrists)! – tā būs citāda nekā pirmās, un tā gāzīs tās trīs. Tā runās pret Visuaugsto un deldēs Visuaugstā svētos, tā grasīsies mainīt gan laikus, gan likumus, un tie viņai tiks nodoti uz laiku, uz diviem laikiem un vēl uz puslaiku (bēdu laiks)! Bet tad būs tiesa (debesīs)! Tai vara tiks atņemta, tā tiks izpostīta, pavisam iznīdēta! Tad valstību un varu, un visu to valstu diženumu, kas apakš debesīm, nodos Visuaugstā svētajai tautai! Šī valsts pastāvēs mūžīgi! Visas varas tai kalpos un klausīs (ir nodibināta Dieva valstība)!”
16. Daniēla, 2:32-35, “Tēla galva bija no tīra zelta, krūtis un rokas no sudraba, vēders un gurni no vara, kājas no dzelzs (Romas impērija), … (2000 gadu starpposms)… “…pēdas – gan no dzelzs, gan māla (atjaunotā Romas impērija). Tu redzēji, ka akmens, ko neviens netika pagrūdis, sita tēla pēdas, kas bija no dzelzs un māla, un satrieca tās gabalos. Tad gabalos sašķīda gan dzelzs, gan māls, gan varš, gan sudrabs un zelts. Tie kļuva kā pelavas uz vasaras klona – vējš tos aizpūta, ka nevarēja atrast pat vietu, kur tie bijuši! Bet akmens, kas sasita tēlu, kļuva par milzīgu kalnu un piepildīja visu zemi!”
17. Jesajas, 49:1-13. Jēzus savas kalpošanas beigās runā par to, ka Dieva glābšana aizies arī pie pagāniem!
“Klausieties, salas, uz mani, un sadzirdiet, tālās tautas, – Kungs mani jau kopš klēpja saucis, kopš mātes miesām viņš piesaucis manu vārdu! Viņš darījis manu muti par asu zobenu, paslēpis mani savas rokas ēnā, viņš darījis mani par urbjošu bultu, savā bultmakā viņš mani noglabājis! Viņš man teica: “Tu esi mans kalps, Israēl, tevī godinās mani!” Bet es (Jēzus) teicu: velti es pūlējos, niekiem un tukšībai šķiedu spēkus (jo šķita, ka Izraēls noraida Viņu, un valstība netiks izveidota), tādēļ mana tiesa pie Kunga un mana alga pie Dieva! Tagad runā Kungs, kas jau kopš klēpja mani darījis sev par kalpu, lai vedu Jēkabu pie viņa un Israēlu viņam piepulcinu, – es pagodināts Kunga priekšā, mans Dievs ir mans stiprums (Viņa pirmā misija bija vērsta uz Izraēlu)! Un viņš teica: “Par maz, ka tu esi mans kalps, ka atjauno Jēkaba ciltis un sargā Israēlu, lai pārvestu to pie manis, – es tevi darīšu par gaismu tautām, lai mana glābšana sniegtos līdz zemes malai (Dievs atklāj Jēzus misijas tālāko nolūku - glābšana tagad tiks dota pagāniem, jo Izraēls to noraidīja)!” Tā saka Kungs, Izpircējs, Israēla Svētais, nicinātam, tautu nonievātam (Izraēls), visādu valdnieku vergam: “(Pagāni) Ķēniņi redzēs un piecelsies, augstmaņi zemosies, jo Kungs ir uzticams, Israēla Svētais tevi ir izredzējis!” Ciānas bērni tiks pārvesti mājās, Tā saka Kungs: “Laipnības laikā es tev atbildēju, glābšanas dienā es tev palīdzēju (citēts 2.korintiešiem, 6:2 – Jubilejas gada vēsts tagad tiek sludināta pagāniem), … (2000 gadu starpposms)…
“… (Valstība) es sargāju tevi un darīju par derības tautu, lai atjaunotu šo zemi, lai atdotu atņemto mantojumu, lai sacītu ieslodzītajiem: nāciet laukā! – un tiem, kas tumsā: rādieties šurp! Pie visiem ceļiem tie ganīsies, uz visām kalnu korēm tiem būs ganības! Tie necietīs izsalkumu un slāpes, tiem necirtīs svelmains vējš un saule, jo viņu žēlotājs tos vadīs, pie ūdens avotiem aizvedīs! Visus kalnus es padarīšu par ceļiem, un manas takas pa augšieni vīsies! Redzi, šie no tālienes nāks, Redzi, citi no ziemeļiem un jūras puses un tie – no Sīnīmas zemes!” Gavilējiet, debesis, līksmo zeme, kalni, izlauzieties gavilēs, jo Kungs mierinājis savu tautu un savus apspiestos apžēlojis!”
18. Jesajas, 28:16, “Tādēļ tā saka Kungs Dievs: “Redzi, es likšu Ciānā (1) pamata akmeni, raudzes akmeni (Mesija Savā pirmā atnākšanas laikā tiks pārbaudīts un caur Viņa nāvi un augšāmcelšanos tiks likts pamats glābšanai un Viņa valstībai, skaties Zaharijas, 3:9), … (2000 gadu starpposms)… (2) dārgu stūrakmeni (noslēdzošais akmens), pamatu pamatu – kas tic (šim pamatakmenim), tas netrūksies!” Tas, kurš kļuva par pamatakmeni Savā pirmajā atnākšanā, savā otrajā atnākšanā izpaudīsies kā galvenais akmens (augstākais valdošais akmens). Viņš ir gan viens, gan otrs: “… (1) piedauzības akmens, un (2) klupšanas klints” (Jesajas, 8:14,15; Rom., 9:33; 10:11). “(1) Akmens, ko namdari atmetuši (pirmā atnākšana), (2) ir tapis par stūrakmeni (galveno akmeni; tas pilnībā izpaudīsies Viņa otrajā atnākšanā).” (Ps., 118:22; Marka, 12:10; Ap.d., 4:11).
Kristus ir gan pirmais (pamatakmens), gan pēdējais (galvenais, valdošais akmens). Viņš ir gan zemākais (Viņš ar Savām ciešanām ielika pamatu), gan augstākais (Savā godībā, paaugstināts, kronēts augstāk par visiem, galvenais akmens). Draudzei Viņš jau ir galvenais akmens, kā arī pamatakmens (Efez., 2:20). Kas attiecas uz Izraēlu un Valstību, tad Viņam vēl ir jātiek novietotam Savā vietā, kur Viņš būs kā noslēdzošais smailes akmens, un Viņš to paveiks līdz ar Savu atgriešanos.
Jaunajā Derībā par šiem pantiem atrodamajos komentāros ir vienotība; visi piekrīt šim divkāršajam piepildījumam. 1.Pētera, 2:4-8: “Jūs nākat pie viņa, pie dzīvā akmens, kas cilvēku atmests, bet Dieva izredzēts un dārgs. Arī jūs paši kā dzīvi akmeņi tiekat uzcelti par garīgu namu, lai jūs būtu par svētu priesterību Dievam un pienestu garīgus, Dievam tīkamus upurus caur Jēzu Kristu. Tādēļ Raksti saka (Jes., 28:16): redzi, es lieku Ciānā stūrakmeni (noslēdzošais akmeni), izredzētu un dārgu, un ikviens, kas uz to tic, netiks apkaunots nekad. Jums, ticīgajiem, tas ir gods, bet neticīgajiem –akmens, ko nama cēlāji ir atmetuši. (1) Šis akmens (pamatakmens) ir kļuvis par (2) stūrakmeni (noslēdzošais akmeni) un arī par (1) klupšanas akmeni, un (2) piedauzības klinti (akmens, kas liek tiem krist). Tie, kas netic vārdam, klūp pār šo akmeni, tas viņiem arī lemts.” (1) Kristus kā pamatakmens jau ir nācis (1.atnākšana), bet neticīgie, kuri satiekas ar Viņu, bet izvēlas dzīvot pa savam, tā vietā, lai izvēlētos nostāties uz šī akmens, paklūp aiz tā un krīt. (2) Kristus, galvenais akmens, nāks atkal no debesīm (2.atnākšana) un uzkritīs uz Viņa ienaidniekiem un sadragās tos, tādējādi īstenojot tiesu (Daniela, 2:34,35,44,45). Kristus Sevi atklāj šajos divos atšķirīgajos akmens tēlos Mateja 21:42,44 (Lūk., 20:17,18): “Tad Jēzus tiem jautāja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos? – (1) Akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par (2) stūrakmeni (noslēdzošais akmens); tas ir Kunga darbs un brīnums mūsu acīs… Un, (1) kas kritīs (paklups) uz šo akmeni, tas sašķīdīs, bet, (2) uz kuru tas kritīs, to tas satrieks putekļos.” (Skaties šo akmeņu simbolus Zah., 4:7-9.)