6. atslēga: Piedāvātā valstība
Derek Walker - End Times Prophecy - Part 1
JĀŅA KRISTĪTĀJA un JĒZUS KRISTUS kalpošana bija pārejas posms no IZRAĒLA laikmeta uz DRAUDZES laikmetu. Viena no lielākajām problēmām pravietojumos ir spēt divus "puzles" gabalus (Vecās Derības pravietojumus un Jaunās Derības Draudzi) ieraudzīt vienā lielā, kopīgā attēlā. Iepriekš izskanējušie pravietojumi par Mesijas valstību ļoti atšķīrās no tā, ko Kristus patiesībā iesāka, kas bija Draudzes laikmets.
Viens no šīs problēmas risinājumiem ir bijis Vecās Derības pravietojumu “garīgošana”, nodēvējot draudzi par “garīgo Izraēlu” un pasludinot Vecās Derības pravietojumu piepildīšanos caur Draudzi. Taču es nepieņemu šādu pieeju, jo tā noliedz burtisku pravietojumu skaidrošanu. Lai savienotu šos divus “puzles” gabalus, mums jāsaprot, kuras divas malas sader kopā jeb kur šie divi laikmeti satiekas. Tas notiek Jāņa Kristītāja un Jēzus Kristus kalpošanas laikā.
JĒZUS ATNĀCA, LAI PIEDĀVĀTU IZRAĒLAM VALSTĪBU. Jēzus nāca kā Izraēla Mesija. Saskaņā ar praviešiem, daļa no Viņa misijas bija CIEST un mirt par grēku, bet otra tās daļa bija apsolītās GODĪBAS valstības iesākšana un valdīšana tajā. Jēzus teica, ka ir nācis piepildīt visu bauslību un praviešus (Mateja, 5:17). Jānis Kristītājs bija Kristus priekšgājējs, kurš sagatavoja Ķēniņam ceļu, sludinot tā nenovēršamo ierašanos.
Jēzus par Jāni teica: “Tiešām, ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: pat vairāk nekā pravieti. Viņš ir tas, par ko ir rakstīts: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas tev ceļu sagatavos tavā priekšā. – Patiesi es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu. No Jāņa Kristītāja dienām līdz pat šim laikam Debesu valstība tiek pakļauta vardarbībai un varmākas cenšas to sagrābt, jo visi pravieši un bauslība ir pravietojuši līdz Jānim.” (Mateja, 11:9-13)
Tādējādi Jānis bija pēdējais un vislielākais pravietis, kurš vēstīja par Mesijas nākšanu. Jēzus teiktais, ka "visi pravieši ir pravietojuši līdz Jānim", nozīmē, ka Jānis bija vairāk nekā pravietis un patiesībā bija pravietojumu par Mesiju piepildījuma pirmais posms (Malahija, 3:1. Jesajas, 40:3). Tādējādi Jēzus kalpošana un Sevis apliecināšana par Mesiju oficiāli iesākās līdz ar Jāņa kalpošanu. Evaņģēliji to apstiprina. Jānis radīja pēkšņas izmaiņas attiecībās ar Dieva valstību.
Gan Jānis, gan Jēzus ieradās sakot: "Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam, jo Dieva valstība ir klāt." (Mateja, 3:1, 4:17,10:5-7). Jeb citiem vārdiem sakot, Jēzus 33. gadā bija gatavs nodibināt burtisku Dieva valstību uz zemes, kā bija pravietots. Šis piedāvājums Izraēla tautai tika dots ar nosacījumu, ka tā Viņu pieņems kā Mesiju. Saskaņā ar Vecajā Derībā pravietoto tam, ko Jēzum piedāvāja, vajadzēja būt Mesijas valstībai un jūdi to redzētu kā praviešu apsolīto, Mesijas nodibināto valstību. Arī Jānis Kristītājs sagaidīja, ka Jēzus nodibinās Savu valstību (Mateja, 11: 3.) Pēc Jēzus slavas pilnās iejāšanas Jeruzālemē, jūdi neapšaubāmi sagaidīja šo valstību: "Un tie, kas gāja pa priekšu, un tie, kas sekoja, kliedza: “Ozianna, lai svētīts, kas nāk Kunga vārdā! Lai slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas tuvojas! Ozianna augstībā!” (Marka, 11: 9, 10)
Jēzus necentās pārliecināt par pretējo. Ja Viņš patiešām nepiedāvātu Izraēlam Mesijas valstību, bet runātu par to tikai garīgā nozīmē, tad Viņš būtu tos mānījis. Gan Jānis, gan Jēzus abi paziņoja, ka apsolītā Mesijas valstība ir klāt. Taču bija skaidrs, ka Izraēla tauta nebija tam garīgi gatava. Tai vajadzēja atgriezties no grēkiem un ticēt Kristum kā savam Ķēniņam, un pieņemt Viņu. Tieši tāpēc Jāņa kalpošanai bija jāsagatavo Izraēla tauta, lai, Jēzum parādoties, viņi būtu gatavi pieņemt Jēzu kā savu Ķēniņu, kurš nodibinās Valstību. (Valstība nevar pastāvēt bez ķēniņa un labprātīgiem pavalstniekiem).
Pēc Augšāmcelšanās Apustuļu darbos (1:6) mācekļi joprojām gaidīja, ka Jēzus nodibinās Valstību, tādējādi piepildot Dieva derības apsolījumu Izraēlam: "Viņi jautāja Viņam: "Kungs, vai tu šajā laikā no jauna uzcelsi Izraēlam ķēniņvalsti (mesiānisko)?" Tas pierāda to, ka Jēzus viņiem nebija mācījis, ka šāda Valstība nepastāvēs. Vienīgais jautājums bija par laiku, kad tā būs. Jēzus atbilde to apstiprina: "Viņš viņiem sacīja: "Nav jūsu daļa zināt laiku (chronos) vai stundu (kairos), ko Tēvs ir nolicis savā varā.” (7.pants).
Kaut arī Jēzus bija gatavs Valstību nodibināt, tomēr Izraēla tauta nebija gatava to pieņemt. Jēzus to teica laikā, kad Izraēls joprojām vēl nebija izšķīries par to, vai pieņemt Kristu, tāpēc arī Viņš nevarēja tiem skaidri patetikt Mesijas valstības laiku. (Protams, ka mums tagad ir daudz vairāk izpratnes par Tēva “laikiem un brīžiem jeb stundām”.) Tā kā Jēzus zināja, ka Izraēla tauta Viņu noraidīs, Viņš sagatavoja savus mācekļus jaunam misijas darbam Draudzes laikmetā: “Bet jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzālemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.” (8.pants).
Izraēla neticība nozīmēja to, ka Mesijas valstība kavēsies, taču šī kavēšanās nenozīmē to, ka tā vispār nebūs. Tā vietā Kristus vispirms nodibinās jaunu noslēpumu-dispensāciju ar jaunu programmu un jaunu Dieva tautu. Un pēc tam tiks izveidota Valstība un piepildītas derības un pravietojumi.
Bībelē ir skaidri izskaidrots un aprakstīts Izraēlas tautas stāvoklis pēdējo 2000 gadu laikā līdz pat mūsdienām. Daudzi ir neizpratnē par Izraēlas tautas ciešanām un to, ka tā joprojām pastāv kā valsts. Kāpēc tai bija tik daudz jācieš un kā tai ir izdevies izdzīvot? Būdama Dieva izredzētā derības tauta, tā nevar aiziet bojā, lai kas arī notiktu. Taču tāpēc, ka tā nepieņēma Mesiju, valstības vietā Izraēla tauta tika pakļauta dievišķajai disciplīnai un tika izkaisīta starp visām tautām, piedzīvojot lielas ciešanas (Lūkas, 21: 21–24). Neskatoties uz Izraēla tautas neticību, Dievs nav to atmetis, un šī pārmācība ir paredzēta tikai uz noteiktu laiku, pēc kura Viņa tauta tiks atjaunota. Piepildot daudzus pravietojumus par to, ka, pirms laiku beigām tai ir jātiek sapulcinātai savā zemē, Izraēla tauta 1948. gadā brīnumainā kārtā atdzima kā valsts. Dievs to paveica, gatavojoties Lielajam bēdu laikam, jo tas var notikt tikai tad, kad Izraēla tautai būs sapulcināta atpakaļ savā zemē. Nākotnē tai nāksies piedzīvot vislielākās ciešanas, taču Dieva mērķis ir atjaunot to sadraudzībā ar Viņu un ticībā, lai Lielo bēdu laiku beigās tā atgrieztos no grēkiem un pieņemtu Jēzu (Yeshua) kā savu Mesiju un sauktu uz Viņu pēc glābšanas. Tad, Savā otrajā atnākšanā, Kristus izglābs Izraēla tautu no iznīcības un nodibinās Savu valstību, pilnībā atjaunojot Izraēlu kā galveno tautu. Tādējādi Izraēla tautas sākotnējā atsacīšanās no sava ķēniņa un Viņa valstības izskaidro tās ciešanas (pagātnē, tagadnē un nākotnē) un Lielo bēdu laiku izcelsmi un nolūku.