5. atslēga: Ciešanas un godība
Derek Walker - End Times Prophecy - Part 1
Apskatīsim Vecajā Derībā atklāto kopainu un ieraudzīsim to, kā uz tās tiek būvēta Jaunā Derība. PRAVIEŠI MESIJAS DARBAM REDZĒJA DIVUS ASPEKTUS - Viņa CIEŠANAS un tām sekojošo GODĪBU.
DIEVA VALSTĪBAS un GLĀBŠANAS PROGRAMMAS
Pēc eņģeļu sacelšanās, Dieva sākotnējais mērķis cilvēkiem (kas tika radīti pēc Dieva tēla) bija caur cilvēku atjaunot Viņa VALSTĪBU - dodot cilvēkam varu uz zemes (1.Mozus, 1:26). Tad, kad cilvēks sagrēkoja, Dievs neizmainīja savu sākotnējo mērķi par Valstību, taču Viņam papildus tam bija jāiedarbina arī GLĀBŠANAS PROGRAMMA. Šīs divas programmas nosaka Dieva rīcību vēstures gaitā un pravietojumu par Pēdējiem laikiem piepildīšanos. Dievs virzās uz to, lai nodibinātu Savu valstību uz zemes, tādējādi noliekot zem kājām visus Savus ienaidniekus. Taču pirms tam Viņam bija jānodrošina glābšana cilvēkiem, pretējā gadījumā visa cilvēce tiktu iznīcināta kā Dieva ienaidnieki. Tā vietā, lai visu iznīcinātu un sāktu no jauna, Dievs nolēma cilvēci izpirkt un atjaunot Savu valstību uz zemes.
Abu programmu centrā ir MESIJA. Pirmais pravietojums par Mesiju atklāja to, ka Viņš piepildīs abus mērķus: "Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu pēcnācēju un viņas pēcnācēju! Viņš tev sadragās galvu, bet tu viņam sadzelsi papēdi." (1.Mozus, 3:15). Pirmkārt, tas paredz, ka Mesija iznīcinās velnu un viņa valstību. Mesijas nāve pie Krusta panāca to, ka sātans pašos pamatos tiek pilnībā iznīcināts, un tas visā pilnībā piepildīsies tad, kad Kristus atgūs pilnu autoritāti ikvienā šīs pasaules jomā. Otrkārt, pravietojums paredz to, ka, sadragājot čūskas galvu, čūska iedzels Viņam papēdī (čūskas dzēliens). Tas piepildījās pie Krusta, kur Kristus briesmīgi cieta no tumsas spēku uzbrukuma un pieņēma Sevī mūsu grēku indi. Viņš to visu paveica tāpēc, lai izpirktu mūs no grēka, lāsta un sātana varas.
Mesijas divkāršo darbu līdzībā attēlo divi dēli.
Būdams Ābrahāma dēls, Viņš līdzinās Īzākam - labprātīgam upurim, kurš uzcelsies no nāves. Būdams Dāvida dēls, Viņš līdzinās Salamanam, godības ķēniņam. Tādējādi Jaunā Derība mūs iepazīstina ar Jēzu Kristu kā: "Dāvida dēlu, Ābrahāma dēlu" (Mateja, 1:1).
Viņu simbolizē arī divi dzīvnieki: LAUVA un JĒRS.
Kristus ir upurētais Dieva Jērs, kurš paņem prom pasaules grēkus (Jāņa, 1:29. Jes., 53:7). Viņš arī ir Lauva no Jūdas (1.Mozus, 49:9,10; Atkl.gr., 5:5). Būdams zvēru karalis, lauva pārstāv karalisku varu. Tādējādi no Jūdas nāks Ķēniņš, kurš valdīs pār Izraēlu un pasauli. Par šiem diviem simboliem tiek runāts Atklāsmes grāmatā (5:5,6), kur Kristus tiek atklāts kā “lauva no Jūdas cilts”. Taču, paskatoties uz troni, Jānis redzēju “Jēru, itin kā nokautu” (6.p.). Kristus cieta kā Jērs, un tāpēc Viņš ir cienīgs saņemt ķēnišķīgu godību (Filip., 2: 6-11). Tas ir pateikts 12. pantā: “Nokautais Jērs ir cienīgs saņemt varenību, bagātību un gudrību, spēku godu un slavu, un cildinājumu.”
Pirms Mesija ar (lauvas) dusmām iznīcināja tumsas valstību, Viņš izcieta tiesas uguni un kā jērs atdeva Savu dzīvību, lai izglābtu grēciniekus.
Dievs ar Savām derībām sagatavoja ceļu divkāršajai Mesijas programmai.
(1) Dieva derība ar ĀBRAHĀMU apsolīja Mesijas (Kristus), Ābrahāma pēcnācēja atnākšanu, kurš ar glābšanu svētīs visas tautas. Šo apsolījumu sīkāk paskaidro pravieši, stāstot par JAUNO DERĪBU, kuru Dievs nodibinās un kas atnesīs glābšanu, atjaunošanu un garīgo svētību pārpilnību. Lai tas notiktu, bija vajadzīgs DIEVA JĒRS, kurš atņems pasaules grēkus. Dievs uz laiku Izraēlam deva MOZUS DERĪBU, lai atklātu tiem viņu grēku un parādītu glābšanas nepieciešamību un to, kā šī glābšana tiks nodrošināta. Izraēls grēkoja, un Dievs pacēla praviešus (Dieva Derības īstenotājus), lai norādītu Izraēlam uz tā grēkiem un Dieva tiesu, kas nāk pār grēku, kā arī, lai norādītu uz to VIENU, kurš nāks GLĀBT savus ļaudis no viņu grēkiem un ienaidniekiem. Viņš nāks un valdīs, piepildot visas Derības, jo tās bija bez nosacījumiem. (Pravieši pasludināja derību piepildīšanos, neņemot vērā Izraēla grēku un pagānu pārsvaru.) Dievs zināja, ka Mozus (VECĀ) derība nespēs viņus izglābt no grēka, jo tā tika dota, lai sagatavotu ceļu JAUNAI Derībai, kuru iesāks pats Kristus, un tā spēs izglābt visus cilvēkus (Jeremijas, 31:31-33).
(2) DĀVIDA DERĪBA apsolīja Ķēniņu un nebeidzamu Valstību.
Dāvida dēls (lauva no Jūdas) valdīs pār tautām ar dzelzs zizli no Dāvida troņa Jeruzalemē. Viņa dēls Salamans bija līdzība šim ķēniņam un valstībai. Jēzus ir “lielāks par Salamanu”.
Mēs varam tik ļoti kļūt būt aizņemti ar GLĀBŠANU, ka aizmirst to, ka tās nolūks bija atjaunot cilvēku tā sākotnējā uzdevumā VALSTĪBAS PROGRAMMĀ. Glābšana caur Kristu mūs ieved Dieva Valstībā, lai mēs varētu valdīt kopā ar Viņu. Kristus paveiktais pie Krusta bija būtiski, lai Dieva valstība varētu tikt nodibināta uz zemes, jo cilvēkiem bija jātop glābtiem, lai tie spētu tajā dzīvot! Tieši tāpēc, lai mēs iegūtu GLĀBŠANU, Kristum vispirms bija jānāk un kā JĒRAM JĀCIEŠ, lai pēc tam Viņš varētu atjaunot Savu valstību un SPĒKĀ un GODĪBĀ valdīt kā LAUVA.
Krusts un kronis
CIEŠANAS UN GODĪBA
Pravietojumiem par Mesiju bija divi virzieni, kas izrietēja no divām Dieva programmām un atklāja divus ļoti atšķirīgus Mesijas tēlus.
(1) Jāzepa dēls – Jesajas grāmatā atklātais ciešanu kalps, kurš mirst par mūsu grēkiem. Tas bija Mesija no priesteru kārtas, kurš pats Sevi nodos kā upuri par mūsu grēkiem un pēc tam tiks augšāmcelts un paaugstināts par Kungu.
(2) Dāvida dēls – ķēnišķīgs Mesija, uzvarošs Ķēniņš.
VECĀ DERĪBA SKAIDRI PARĀDA TO, KA:
(1) Mesija nāks, lai mirtu par mūsu grēkiem un izveidotu JAUNU DERĪBU (izpirkšana un garīgas svētības) – CIEŠANAS.
(2) Mesija nāks, lai no Dāvida troņa valdītu kā Ķēniņš pār zemi – GODĪBA.
Jaunā Derība skaidri parāda to, kā šie abi pravietojumi piepildīsies. Pirmajā reizē Jēzus nāca kā upura Jērs, un Viņš nāks atkal kā Ķēniņš (lauva). Pravieši redzēja vīzijas par Mesiju, kurš nāk kā ĶĒNIŅŠ (LAUVA NO JŪDAS) un arī kā CIEŠANU KALPS, kurš mirst par mūsu grēkiem un augšāmceļas (Dieva upura JĒRS - skat. Jesajas, 53).
Daļai jūdu bija grūti šos divus attēlus apvienot, tāpēc viņi meklēja divus Mesijas. Lielākā daļa no viņiem gaidīja sev vēlamo ķēniņu, kurš uzvarēs un izglābs viņus no romiešiem. Viens no iemesliem, kāpēc jūdi noraidīja Jēzu, bija tas, ka Jēzum vispirms bija jāpiepilda cilvēku glābšanas misija, taču jūdi savā paštaisnībā nemeklēja šādu glābēju (viņiem arī nepatika grēku nožēlas prasība, kas bija daļa no glābšanas saņemšanas, lai viņi būtu gatavi Valstībai).
Tikai pēc tam, kad Jēzus ar Savām asinīm nodibinās Jauno Derību, Viņš varēs nodibināt Savu valstību uz zemes (pretējā gadījumā tā būtu tikai ārēja valstība, nevis tāda, kurā Dievs valda cilvēku sirdīs). Tikai pēc tam, kad Izraēls pieņems Jauno Derību Kristū, Dievs spēs uz zemes nodibināt valstību un iecelt tai ķēniņu, jo šī valstība balstās derībā, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu un Izraēlu.
Jūdi ar nepacietību gaidīja MESIĀNISKO LAIKMETU, kurā Dāvida Dēls valdīs kopā ar Izraēlu kā galveno nāciju un Ābrahāma derība tiks izpildīta visos trīs tās aspektos. Taču viņi palaida garām fragmentus, kuros tika runāts par Kalpu-cietēju. Viņi redzēja nepieciešamību pēc Ķēniņa, kurš viņus atbrīvo no romiešiem, nevis glābj no viņu pašu grēkiem (viņus pievīla doma par to, ka, paklausot likumam, viņi paši sevi izglābs, un tāpēc viņiem glābējs nav vajadzīgs). Tādējādi šī tauta noraidīja savu Ķēniņu. Viņi nesaprata šo secību - "vispirms ciešanas un tad godība" (Lūkas, 24:26; 1.Pētera, 1:11). Jēzus nenāca kā ķēniņš, kuru viņi gaidīja, jo Viņam vispirms bija jāmirst par mūsu grēkiem. Ja viņš būtu rīkojies kā TIESNESIS, tad gan ebreji, gan pagāni tiktu iznīcināti.
Rūpīgi lasot pravietojumus par Mesiju, ir skaidrs, ka Mesijam, PIRMKĀRT, bija jāpiedzimst un jāstājas Savā CIEŠANU kalpošanā un tikai PĒC TAM kā Ķēniņu Ķēniņam jāieiet savā GODĪBĀ.
Arī Jēzus teica: "Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprātīgie un sirdī kūtrie ticēt VISAM, ko runājuši pravieši! Vai KRISTUM (Mesijam) (1) tā nevajadzēja ciest un (2) ieiet Savā GODĪBĀ?" Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja, kas visos Rakstos sacīts par Viņu."(Lūkas 24: 25-27.) Vienā ziņā Jēzus ar augšāmcelšanos un debesīs uziešanu pats iegāja Savā godībā, taču publiski Viņa godība izpaudīsies līdz ar Viņa Otro atnākšanu un Mesiānisko valstību. Jūdi neticēja VISAM, ko atklāja pravieši, jo, gaidot Mesijas GODĪBAS PILNO ATNĀKŠANU, viņi neņēma vērā pravietojumus par to, ka Viņam vispirms ir jānāk kā kalpam-cietējam.
"Redzi, šo pestīšanu jau meklēja un pētīja pravieši, kas paredzēja žēlastību, kam jānāk pār jums, cenzdamies atklāt, UZ KURU LAIKU UN KĀDIEM APSTĀKĻIEM norāda Kristus Gars viņos, kas jau iepriekš liecināja par (1) KRISTUS CIEŠANĀM un (2) GODĪBU pēc tam."(1.Pētera, 1:10-11).
Pravieši redzēja Kristus ciešanas (Viņa pirmo atnākšanu) un Kristus godību (Viņa otro atnākšanu). Praviešiem NEBIJA SKAIDRS tas, cik daudz laika (“KURŠ LAIKS”) ir starp šīm divām atnākšanām un to, kas starp tām notiks (“KĀDI APSTĀKĻI”). Tas, ko pravieši redzēja, līdzinājām divām tālumā redzamām kalnu virsotnēm. Viņi redzēja, ka PIRMAJĀ Kristus atnākšanā Viņš ir Glābējs, kurš cieš, un OTRAJĀ Kristus atnākšanu Viņš ir uzvarošs Ķēniņš. Taču pravieši neredzēja ieleju (draudzes laikmetu), kas bija pa vidu šīm virsotnēm.
KO REDZĒJA PRAVIEŠI
Pravieši neredzēja LAIKU (ieleju) starp divām Kristus atnākšanām, kuru mēs tagad pazīstam kā Draudzes laikmetu. Lai gan viņi meklēja un pētīja, viņiem tas bija NOSLĒPUMS. Viņi neredzēja to, CIK ILGI (“KURŠ LAIKS”) šis laiks būs un ko Dievs ir ieplānojis šajā laikā (“KĀDI APSTĀKĻI”). Aprakstot redzēto nākotnē, viņu pravietojumi bieži vien “pārlēca” 2000 gadus uz priekšu pāri šim STARPPOSMAM! Piemēram: "Jo bērns mums ir dzimis, mums ir dots Dēls ... (2000 gadi) ... vara uz viņa pleciem ..." (Jesajas 9:5-7). Saprotot burtiski (tā, kā sākotnējie klausītāji to būtu uztvēruši), panta otrā daļa runā par Mesiju, kurš no Dāvida troņa Jeruzalemē valdīs pār Izraēlu un visu pārējo zemi, taču šis notikums vēl joprojām gaida piepildījumu. Mēs drīz vien ieraudzīsim to, ka pastāv labs iemesls, kāpēc laika posms starp divām Kristus atnākšanām (tagad pazīstams kā Draudzes laikmets) bija noslēpums.
Vecās Derības pravieši mums atklāj šādu notikumu secību:
- PIRMĀ KRISTUS ATNĀKŠANA (Ciešanas)
- NOSLĒPUMA LAIKS (Vecās Derības laikā apslēpts Dievā)
- KRISTUS OTRĀ NĀKŠANA (Godība)
- TŪKSTOŠGADE (Mesiāniskais laikmets)