2. Atslēga: Dispensionālisms
Derek Walker - End Times Prophecy - Part 1
Skaidrojot pravietiskos rakstus tiešā veidā, mēs pavisam noteikti nonāksim līdz dispensionālismam, primineālismam un futūrismam.
Šos terminus mēs izskaidrosim vēlāk.
Dispensionālisms ir balstīts tiešā Rakstu skaidrošanā. Vārds “dispensācija” tiek lietots attiecībā uz pārvaldību, administrēšanu vai nama/ģimenes pārraudzību. Dispensionālisms tā vienkāršajā izpratnē apzīmē to, kā Dievs pārvalda un vada pasauli. Viss pasaules vēstures laiks ir iedalīts “dispensijās” jeb periodos (noteiktos laika periodos, kuros Dievs konkrētā veidā ir pārvaldījis pasauli). Ikreiz, kad Dievs iejaucas un izmaina pasaules jeb Sava “nama” pārvaldības veidu, notiek dispensijas maiņa. Daudz kas var palikt nemainīgs, taču to, kas tiek izmainīts, Dievs pats paskaidro. Šis princips atspoguļojas frāzē Dieva “laiki (xrónos) un brīži (kairós)”, kurus mums vajadzētu izprast (1.tesaloniķiešiem, 5:1). Vārds “xrónos” apzīmē garāku laika periodu, turpretim vārds “kairós” parasti attiecas uz īpašu notikumu kādā konkrētā laikā vai īsu pārejas posmu, kurā notiek lielas izmaiņas, kas iesāk jaunu “xrónos”. Šo principu var attiecināt arī uz mūsu dzīvēm, taču, skatoties uz vēsturi un pravietojumiem, katra nozīmīga dievišķā “kairós” iejaukšanās (kas izpaudās kā tiesa vai žēlastība) ieveda Dievu attiecībā pret cilvēci jaunā fāzē, iesākot jaunu dispensāciju. Tādējādi, saprotot dispensācijas, mēs arī spējam izsekot Dieva progresīvajai atklāsmei dažādos laikos.
Sākumā Dievs nodarbojās ar cilvēci kopumā (pagānu laikmets), tad, 2000 gadu vēlāk, Viņš caur Ābrahāmu sāka veidot īpašu, atdalītu tautu (Izraēla laikmets). Vēl pēc 2000 gadiem Dievs gan no izraēliešiem, gan no pārējām tautām izveidoja jaunu cilvēku grupu (draudzes laikmets). Tad kopumā pēc 6000 gadiem Kristus personīgi atradīsies uz zemes, valdot 1000 gadus pār visām trīs cilvēku grupām (Kristus laikmets), tādējādi piepildot dievišķo nedēļu, kas ilgst 7 dienas jeb 7000 gadus. Pašās laika beigās visi izpirktie tiks apvienoti vienā grupā, kas ir Dieva tauta uz visu mūžību (Efeziešiem, 1:10).
Tātad, lai Dievs varētu īstenot izpirkšanas plānu un pārvaldīt cilvēci, Viņam ir jānodarbojas ar trīs cilvēku grupām: ebrejiem, pagāniem un draudzi (1.Korintiešiem 10:32).
Mainoties dispensācijām, mainās arī Dieva izpirkšanas plāna fokuss no vienas cilvēku grupas uz citu. Dievam ir konkrēts plāns, mērķis un programma katrai šo cilvēku grupai, un tādēļ dažādās dispensācijās Viņš tās pārvalda, vadoties no atšķirīgiem principiem un derībām (kaut gan tajās arī ir atrodamas līdzības, jo ir viens Dievs, kurš īsteno Savu gala mērķi).
Dispensionālismā tiek izšķirti PERIODI un CILVĒKI, tāpēc ir uzmanīgi jāņem vērā dažādos laikus, brīžus un Dieva ļaudis. Pētot Rakstus, mums ir jāsaprot, uz kādu dispensāciju un cilvēku grupu tie attiecas. Tādējādi mēs spēsim skaidrāk izprast Rakstus. Tas jo īpaši attiecas uz pravietojumu pētīšanu. Katrai dispensācijai ir noteiktas raksturiezīmes, pēc kurām to var atpazīt.
Šīs dispensācijas Bībelē ir vispašsaprotamākās:
Izpirkšanas vēstures pirmie 2000 gadi (pagānu laikmets).
“Kairós”: RADĪŠANA (1.Moz. gr.) un Ēdenes dārza derība (1.Moz., 1:28-30, 2:15-17).
1. NEVAINĪBAS dispensācija (1.Moz., 2. nod.) – ilgst 40 dienas.
“Kairós”: GRĒKĀ KRIŠANA un tās radītais lāsts pār Ādamu (1.Mozus, 3:14-19).
2. SIRDSAPZIŅAS dispensācija (1.Moz., 4.-6. nod.) – ilgst 1600 gadus.
“Kairós”: PLŪDI un NOAS DERĪBA (1.Moz., 7:1-9, 17).
3. CILVĒKU VALDĪŠANAS dispensācija (1.Mozus, 9.-11. nodaļa) – ilgst 400 gadus.
“Kairós”: ĀBRAHĀMA DERĪBA (sākas 1.Moz., 12:1-3 un attīstās 1.Moz., 15:1-21, 17:1-21, 26:2-5, 28:10-17). Šī derība ir māte visām pārējām derībām, caur kurām Dievs īstenoja savu izpirkšanas plānu. Iepriekšējās derības tika dotas visai cilvēcei, bet tagad Dievs koncentrējas uz Ābrahāmu un Viņa dzimumu.
Otrais 2000 gadu periods izpirkšanas vēsturē (Izraēla laikmets).
4. APSOLĪJUMA dispensācija (1.Moz., 12 – 2.Moz., 11.nod.) - ilgst 500 gadus.
“Kairós”: IZIEŠANA un MOZUS DERĪBA (2.Moz.-5.Moz.)
Šī caur Mozu dotā derība tika dota tikai un vienīgi Izraēla tautai, un tā bija kā pagaidu derība, pirms nāks īstā, mūžīgā jaunā derība, kuru atnesīs Kristus.
5. BAUSLĪBAS dispensācija (4.Moz.gr. – līdz Vecās Derības beigām) - ilgst 1500 gadus.
(26.-33.g m.ē.: Mesijas laiks – Jāņa Kristītāja un Jēzus Kristus kalpošanas laiks bija īpaši 7 gadi, kas bija pēdējie Izraēla laikmeta 7 gadi. Šajā pārejas laikā Kristus piepildīja Veco Derību un tās vietā nodibināja Jauno Derību. Tā kā Izraēls noraidīja Mesiju, tad šie 7 Izraēla laikmeta gadi tika atcelti un tie no jauna atsāksies Bēdu laikā. Tas ir Bēdu laiku rašanās iemesls).
“Kairós”: KRISTUS PIRMĀ ATNĀKŠANA (Viņa nāve, Augšāmcelšanās un JAUNĀS DERĪBAS nostiprināšana 33.g.m.ē. (skaties evaņģēlijos).
Trešais 2000 gadu periods izpirkšanas vēsturē (Draudzes laikmets).
6. DRAUDZES dispensācija /Noslēpums (Apustuļu darbi, Vēstules, un Atklāsmes gr., 2. un 3. nodaļa) – ilgst 2000 gadus.
“Kairós”: PARAUŠANA (Jāņa, 14:1-3, 1.Kor., 15:50-57, 1.Tes., 4:13-18).
(BĒDU LAIKI. Vispasaules tiesas septiņu gadu periods (Atkl.gr., 4.-18. nodaļa). Šeit no jauna iesākas septiņi pēdējie Izraēla laikmeta gadi (26.-33.g., m.ē.).
“Kairós”: KRISTUS otrā atnākšana (Atk.gr., 19. nod.)
Pēdējais 1000 gadu periods izpirkšanas vēstures (Kristus laikmets).
7. TŪKSTOŠGADES dispensācija (Mesijas laikmets, 1000 gadi) - (Atk.gr., 20:1-6)
“Kairós”: Gogs un Magogs, Lielais baltais tronis, Jauns Radījums (Atkl. 20:7-15).
8. Mūžība. LAIKU PIEPILDĪJUMA dispensācija (Efez., 1:10).
Dieva nolūks attiecībā uz dispensācijām ir aprakstīts Apustuļu darbu grāmatā, 17:26-27:
‘’Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.’’ Dispensāciju laiki un brīži ir Tēva ziņā (Ap.d., 1:7), jo Viņš ir Plānotājs.
Ebrejiem, 1:1,2: “Dievs vecos laikos (dažādas vēstures dispensācijas) daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu (pašreizējās Jaunās Derības dispensijas starpnieks ir Jēzus Kristus), ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli (burtiski “laikmetus” jeb “dispensācijas”) radījis.” Kaut arī, laikmetiem mainoties, Dieva Vārda atklāsme ir progresējusi un Viņa pārvaldības veids ir mainījies, taču pamats cilvēka glābšanai un veids, kādā tas var izpatikt Dievam, ikvienā dispensācijā ir TICĪBA (skaties Ebrejiem, 11.nodaļu, kur redzami dažādu ticīgo piemēri no visiem laikmetiem).
Dispensionālisms mums palīdz nesajaukt Izraēlu ar Draudzi un izprast vēstures gaitu no Dieva perspektīvas. Tas mums palīdz saprast to, vai pravietojumi runā par Draudzes laikmetu, Bēdu laikiem, Tūkstošgadi vai Mūžību, vai par kādu no kairós, jeb Dieva iejaukšanās brīžiem, kāda, piemēram, ir Kristus otrā atnākšana.
Šajā grāmatā ir sniegts skatījums uz Bībeles pravietojumiem dispensionālisma gaismā. Tomēr man ir jāpiemin arī tas, ka ir kādi, kuri noliedz dispensionālismu, jo daži dispensionālisma piekritēji ir izmantojuši un pielietojuši to nepareizā veidā, lai pamatotu maldīgas pārliecības. Mums ir jānošķir zīdainis no netīrā vannošanās ūdens un nevajadzētu izliet ārā abus!
Viens no nepareiziem dispensionālisma pielietojumiem bija jauna pārrāvuma izveidošana Draudzes laikmetā, lai attaisnotu Cesāciju (pārliecība par to, ka Svētā Gara dāvanas ir izbeigušās). Šādai pārliecībai nav pamata Rakstos, un tā ir radījusi daudz neticības Draudzē, apstādinot Dieva pārdabiskā spēka plūsmu. Vēl viens kļūdains dispensionālisma pielietojums ir evaņģēlijos ietvertās Jēzus mācības pielīdzināšana Vecās Derības mācībai (līdz ar to Jēzus mācītais vairs neattiecas uz mums).
Patiesībā, Jēzus savas dzīves laikā ne vien piepildīja Veco (Mozus) Derību un tās mācību, bet arī nodibināja Jaunu Derību, un Viņa mācītais ir pamats Jaunās Derības laikmetam, uz kura apustuļi vēlāk būvēja.
To pierāda panti Mateja evaņģēlija (28:19-20), kuros Jēzus Draudzei dod pavēli:
“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas … tās mācīdami turēt visu, ko Es (Jēzus) jums esmu pavēlējis (tas ir izlasāms evaņģēlijos). Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules (Draudzes laikmeta jeb dispensācijas) galam.”
Tikko lasītais pierāda to, ka šīs instrukcijas attiecas uz visiem ticīgajiem visā Draudzes laikmetā. Svētais Gars iedvesmoja apustuļus pierakstīt Jēzus mācības Draudzes laikmetam (Jāņa ev., 14:26) un vadīja viņus tālāk nākamajās patiesībās (Vēstules), kas tika būvētās uz Jēzus mācītā pamata (Jāņa ev., 16:13). Pāvils apzināti veidoja savas mācības, balstoties uz to, ko bija mācījis Jēzus (1.Kor., 7:10,12.). Jāņa ev., 14.-17. nodaļās ir sniegta Jaunās Derības pamatmācība. Tāpēc mums Vēstules būtu jāsaprot kā tādas, kas ir veidotas uz Jēzus Kristus personisko atklāsmi, Viņa Vārdiem un Darbiem, kas ir aprakstīti evaņģēlijos.
PROGRESĪVĀ ATKLĀSME. Dispensionālisma mācība palīdz mums vēstures gaitā izsekot Dieva progresīvajai atklāsmei cilvēkiem un attiecīgi skaidrot Rakstus. Dievs laika gaitā ir atklājis Savus nolūkus. Līdz ar to laika gaitā Viņa atklāsme cilvēcei pieauga. Līdzīgi, kā lasot jebkuru citu grāmatu, arī Bībeli vislabāk var saprast, to lasot no sākuma. Autors iepazīstina lasītāju ar galvenajām tēmām un pamazām sāk tās izklāstīt, tāpēc tas, kas sākumā bija neskaidrs, vēlāk kļūst skaidrāks. Tā arī Jaunā Derība padara daudzas lietas, kuras iepriekš bija aizklātas Vecajā Derībā, skaidrākas (un tur nav pretrunu). Jaunais vecajā ir apslēpts. Vecais jaunajā ir atklāts. Mums ir nepieciešams vecais, lai saprastu jauno, un otrādi. Jaunā Derība palīdz mums daudz labāk saprast to, kā Vecās Derības pravietojumi piepildās, jo daļa (ne visi) pravietojumu tiek piepildīti Jaunajā Derībā.
Ir divi pravietojumu skaidrošanas pamatveidi, kas atbilst diviem Vecās un Jaunās Derības salīdzināšanas un apvienošanas veidiem.
1. Dispensionālisma mācības piekritēji Veco Derību redz kā pamatu Bībelei, un tāpēc Bībeles vēsts iesākas tieši tur, Vecajā Derībā, un mēs to lasām tā, kā tā tika uzrakstīta. Protams, ka Vecajā Derībā daudz kas ir neskaidrs un kaut kas var būt pat pilnīgi apslēpts. Tomēr galvenajām tēmām vajadzētu būt skaidrām. Dievs, līdzīgi romāna autoram, Sevi atklāj progresīvā veidā, tāpēc, lai saprastu Viņa grāmatu pareizi, mums tā ir jālasa no sākuma - sākot ar Vecās Derības praviešiem. Viņi redzēja, ka visa pasaules vēsture virzās uz vienu mērķi – Mesijas kā ķēniņu Ķēniņa atnākšanu, kurš personīgi un burtiski virs zemes nodibinās redzamu un politisku godības un spēka pilnu Dieva Valstību (Mesiānisko valstību). Viņi paredzēja, ka Mesija (Dāvida dēls) valdīs pār zemi no Jeruzālemes, un Izraēla tauta būs īpaši izcelta citu tautu vidū. Šādu pārliecību sauc par Primileniālismu (skaties 3. atslēgu), un tā atbalsta burtisku jeb tiešu pravietisko rakstu skaidrošanu. Līdz ar to dispensionālisma piekritēji pieņem Vecajā Derībā sniegto pravietisko scenāriju un sagaida, ka Jaunās Derības atklāsme iederēsies tajā. Jauno Derību var pareizi saprast tad, ja tai par pamatu ņem Veco Derību. Jaunā Derība daudzas neskaidras lietas paskaidro un atklāj arī kaut ko pavisam jaunu, taču tā neatceļ Vecās Derības patiesības. Jauniem Bībeles lasītājiem mēs bieži iesakām vispirms lasīt Jauno Derību, jo tā ir vieglāk iesākt, taču ja mēs vēlamies Bībeli skaidrot oficiāli, tad, kā jebkuru cita grāmatu, mums tā ir jālasa no sākuma un jāpieņem rakstītais no paša sākuma.
2. Ir kādi, kuri, uzsverot to, ka Jaunā Derība paskaidro Veco Derību, apgalvo, ka mums būtu jāizskaidro Vecā Derība pa jaunam, garīgojot tajā iekļauto vēsti, lai tā iederētos Jaunajā Derībā. Taču, tā darīdami, viņi pārkāpj galveno tiešas skaidrošanas likumu. Šie cilvēki apgalvo, ka tā kā Mesiāniskās valstības vietā Kristus ir izveidojis Draudzi, tad Draudze ir tā, kas piepildīs šos pravietojumus un Dievs burtiski uz zemes neizveidos Dieva Valstību, kaut arī Jaunā Derība skaidri to māca (Atkl.gr., 20. nodaļa). Viņi apgalvo, ka tā kā Jaunā Derība koncentrējas uz Draudzi kā Dieva derības tautu, tad mums Vecajā Derībā būtu jāpārraksta tās atsauces, kas runā par Izraēlu un tā valstību un jāattiecina tās uz Draudzi. Vai tu šādi rīkotos, lasot kādu stāstu vai romānu? Tikai tāpēc, ka tālākajās nodaļās notiek jauni, iepriekš nezināmi pavērsieni un tiek sniegti jauni skaidrojumi par jau iepriekš izlasīto, mums nav tiesības pārrakstīt iepriekšējās nodaļas. Tām ir jāpaliek tādām, kādas tās ir.