1. atslēga: Skaidro pravietojumu tiešā veidā
Derek Walker - End Times Prophecy - Part 1
Šī ir pirmā atslēga, lai saprastu visus Rakstus. Vispirms ir jāizveido un jānostiprina pamati ar pareiziem noteikumiem, ar kuriem tiek skaidroti Bībeles pravietojumi. Dažādi viedokļi par pravietojumiem rodas no dažādām pieejām to skaidrošanā. Tiešā vai vienkāršā skaidrošana nozīmē skaidrot pravietojumus tāpat kā visus citus Rakstus to vienkāršajā nozīmē saskaņā ar valodas likumiem tā, kā autors to ir domājis un kā pirmie Rakstu lasītāji būtu tos sapratuši. Šādai skaidrošanas pieejai ir tālejoša ietekme. Tiešā skaidrošanas pieeja prasa, ka mēs jebkuru Rakstu fragmentu lasām kontekstā, un lai tas, kā mēs to izprotam, ir savienojams ar to, kas ir teikts pirms un pēc šī fragmenta. Vēl vairāk - tā kā mēs ticam, ka visa Bībele kopā veido vienu pilnīgu Dieva Vārdu, tad mūsu fragmenta skaidrojumam ir jābūt savienojamam ar visiem pārējiem Bībeles Rakstiem.
Tiešajai pravietojumu skaidrošanas metodei pretējs ir alegoriskais skaidrojums (saukts arī par pārgarīgo, kad viss tiek tulkots garīgās līdzībās), kas ļauj cilvēkiem mainīt (sagrozīt) acīmredzamo panta nozīmi tā, lai tā skaidrojums sakristu ar tulkotāja jau iepriekš vēlamo ideju. Tieša skaidrošanas pieeja nozīmē pieņemt Rakstu vienkāršo un tiešo nozīmi, ja vien Rakstu autors konkrētajā gadījumā nav paredzējis, ka to nozīme ir simboliska. Lai nu kā, citas pieejas bieži noliedz Rakstu tieši saprotamo jēgu un tā vietā cenšas skaidrojumu aizstāt ar garīgu, pārnestas nozīmes skaidrojumu, neskatoties uz to, ka Rakstu tiešā nozīme sniedz jēgpilnu un saprotamu domu. Tiešā skaidrošanas metode arī nenozīmē to, ka mēs nevaram redzēt garīgas paralēles Rakstu tiešajai nozīmei vai ka mēs nevaram tos pielietot garīgā nozīmē, tomēr tiešā pieeja nozīmē to, ka pirmām kārtām Raksti sevī ietver burtisku jeb tiešu pravietojumu piepildīšanos.
Pravietiskie teksti (piemēram, Atklāsmes grāmata) satur daudz simboliskas un tēlainas valodas izteiksmes veidus, kas paredzēta, lai palīdzētu lasītājam saprast un vizualizēt nepazīstamas garīgas realitātes, tās salīdzinot ar pazīstamām, ap mums esošām zemes lietām. Tiešā skaidrošanas metode nozīmē to, ka acīmredzamu simbolisku valodu mēs attiecīgi arī skaidrojam kā tādu.
Daži piemēri simbolismam:
1. Acīmredzamas salīdzinājuma formā (metafora - pārnestā nozīmē) rakstītas lietas (dzelonis miesā – 2.Kor, 12:7).
2. Līdzības. Šajā grāmatu sērijā par Pravietojumiem mēs daudzas līdzības skaidrojam alegoriskā veidā, jo tās acīmredzami ir stāstītas simboliskā nozīmē, lai mācītu mums garīgas patiesības. Neskatoties uz to, ka līdzības pašas par sevi ir pilnībā saprotamas (un tām vispirms ir jābūt saprotamām šādā veidā, tomēr tās ir dotas, lai rādītu paralēlas garīgas patiesības.)
3. Vizuālas bildes ļoti bieži ietver sevī simbolismus (apskati Atklāsmes 12. nodaļu).
4. Papildus iepriekš minētajiem piemēriem Rakstos pastāv arī Tipoloģiskais (simbolisms) pielietojums, kas ietver notikumus, kas paši par sevi ir ļoti skaidri saprotami, taču tajos ir paralēla nozīme. Dievs ar kādiem konkrētiem notikumiem Rakstos atklāj daudz varenākas realitātes, kuras nav vēl notikušas (piemēram, Ābrahāms, kurš upurē Īzaku, ir līdzība, vai tipoloģija, kas ataino Dievu, kurš upurē savu Dēlu pie krusta). Pielietojot tipoloģisku pieeju, mēs ar to nenoliedzam Rakstos ietverto paša stāsta realitāti. Tādējādi, piemēram, grāmatu sērijas otrajā daļā mēs apspriedīsim to, ka Atklāsmes grāmatas otrajā un trešajā nodaļā minētās septiņas draudzes ir arī pravietiskas līdzības par Draudzes vēstures septiņām fāzēm. Un trešajā grāmatu sērijas daļā mēs pierādīsim to, ka septiņi Laiki (2520 dienas) ir septiņi (2520 gadi) pagānu valdīšanas Laiki. Taču katrā no šiem gadījumiem mēs ņemam vērā un atzīstam arī burtisku šo stāstu notikumus piepildīšanos.
Tad, kad Bībelē ir lietoti simboli (kodēta valoda), tas nenozīmē, ka to nozīme ir neskaidra un mistiska. Daudzi cilvēki nelasa Atklāsmes grāmatu, jo tie domā, ka to nav iespējams saprast. Taču patiesībā vārds “atklāsme” nozīmē to, ka kaut kas iepriekš apslēpts tagad ir atklāts. Atklāsme tiek dota, lai noslēpumu varētu saprast. Raksti kļūst skaidri tad, kad mēs pret tiem attiecamies ar pazemību un lasot pielietojam tiešo skaidrošanas metodi, prasot palīdzību Svētajam Garam.
Skaidrs ir tas, ka tad, kad Bībelē ir lietots simbolisms, tas nenozīmē, ka mums ir brīvība tos skaidrot kā vien vēlamies. Bībele vienmēr nodrošinās katra simbola skaidrojumu jeb tā atver veidu, kādā atkodēt pašu kodu!
Vispirms skaties teksta kontekstā!
Piemēram, pēc tam, kad apustulis Jānis redzēja vīziju, ir teikts:
“Lūk, noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji pie manas labās rokas, un par septiņiem zelta gaismekļiem - septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi gaismekļi ir septiņas draudzes.” (Atklāsmes grāmata, 1:20).
Reizēm konkrētā simbola nozīmi ir jāmeklē kaut kur citur Bībelē.
Apustuļa Pāvila “dzelonis miesā” (2.kor., 12:7) nenozīmē burtisku dzeloni, jo tādā gadījumā viņš to būtu izrāvis. Tas arī nenozīmē slimību, kā daudzi domā. Ja mēs meklētu šīs idiomas nozīmi citur Bībelē, mēs saprastu, ka tas apzīmē problēmas, vajāšanas un opozīciju no citiem cilvēkiem (4.Mozus gr., 33:55). Līdzīgā veidā mēs šodien lietotu salīdzinājumu, piemēram, skabarga pēcpusē. Pāvils lūdza Dievu, lai tiktu atbrīvots no tiem, kas bija pret viņu un kas vajāja viņu (īpaši tas attiecās uz reliģiozajiem jūdiem). Tā kā visa Bībele ir Dieva Vārds, tad tajā tiek lietoti vieni un tie paši simboli un to nozīme.
Tieša Rakstu skaidrošana nozīmē to, ka tu lasi Bībeli tā, kā tā ir rakstīta, kā autors, to rakstot, ir domājis. Piemēram tad, kad kāds pravietis deva apsolījumu Izraēla tautai, tad viņš to bija paredzējis tieši izraēliešiem, nevis draudzei (jo viņš pat nezināja to, kas ir draudze). Tie cilvēki, kuri netulko Bībeli vispirms tiešā veidā, ir pielaiduši milzīgu kļūdu, aizstājot Izraēlas tautu ar mūsdienu kristīgo Draudzi. Apsolījumi, kas vispirms bija paredzēti izraēliešiem, nevar tikt mainīti kā tikai draudzei domāti. Jā, reizēm mēs varam pielietot Dieva apsolījumus, kas vispirms bija paredzēti izraēliešiem, arī draudzei, ja vien mēs nenoliedzam to tiešo nozīmi, ka tie pirmkārt ir paredzēti izraēliešiem (saikne ir Jaunā Derība). Tiem, kuriem patīk “pārgarīgot” Rakstus, izmaina Rakstu oriģinālo nozīmi tā, lai tie iederētos viņu uzskatos. Pavisam noteikti tas nav drošs veids, kādā lasīt Rakstus. Taču, ja mēs pieņemam Rakstu tiešo nozīmi, tā mūs ierobežo, neļaujot mainīt to tiešo nozīmi un acīmredzamo simbolisma skaidrošanu.
Trīs piemēri, kā pārbaudīt, vai tu pravietojumus skaidro tieši:
(1) Jesajas gr., 11:6-9: “Vilks mitīs kopā ar jēru.” Vai tas nozīmē dzīvnieku pasaules transformāciju vai dažāda veida cilvēkus draudzē?
(2) Atklāsmes gr., 7:1-8: Vai tas nozīmē, ka tiešām būs 144 tūkstoši evaņģēlistu no Izraēlas, pa 12 tūkstošiem no katras cilts? Vai tas simboliski runā par draudzi?
(3) Atklāsmes gr., 20:1-7: Vai tas nozīmē, ka tiešām būs burtiski 1000 gadi, vai tas tikai simboliski runā par ilgu laika periodu?
Neskatoties uz Rakstu literāro nozīmi, mēs tajā visā varam ieraudzīt arī dažādas garīgas līdzības, analoģijas un alegorijas, ja vien mēs nenoliedzam to primāro un tiešo jēgu. Patiesībā, tas ir būtiski, ka, pirms mēs sākam kaut kādā veidā pielietot konkrētos Rakstus, mēs pirmām kārtām saprotam Rakstu tiešo nozīmi. Vēl vairāk, mēs varam pielietot Izraēlam domātos apsolījumus par Jauno Derību kā Draudzei domātus (apskati Jeremijas gr., 31:31-34 un Ebrejiem, 8:7-13), jo, neskatoties uz to, ka Jaunā Derība pirmkārt pieder visam Izraēlam, mēs tikām kristīti jeb iegremdēti Kristū (Ābrahāma dzimums) un līdz ar to kvalificējamies ņemt dalību Jaunās Derības garīgajās svētībās.
Galvenais iemesls, kāpēc ir tik daudz apjukumu veicinoši viedokļi un skaidrojumi par Bībeles pravietojumiem, ir tas, ka attiecībā uz pravietojumiem netiek pielietota Bībeles Rakstu tiešā nozīme. (Protams, ka pastāv atšķirības arī starp tiešajiem skaidrojumiem, tomēr tās salīdzinoši ir nelielas.) Protams, ka problēmas sakne, kāpēc netiek ņemts vērā pravietojumu tiešais skaidrojums, ir neticība.
Mēs tiekam iedrošināti turpmāk pravietojumus skaidrot tieši, jo:
1. Bībelei ticošie lieto burtisko jeb tiešo skaidrošanas metodi attiecībā uz visām Rakstu mācībām. Tomēr tai pat laikā pravietojumus daudzi “pārgarīgo”. Kāpēc pravietojumiem vajadzētu būt izņēmumiem? Tādējādi mēs vairs nepielietojam vienu metodi visam. Piemēram, daži pravietojumi, kas attiecas uz Izraēla tautu (kas ir ar negatīvu rezultātu attiecība uz viņiem) tiek skaidroti tiešā veidā, kā tā arī domāti, bet tai pat laikā tie, kas ir ar pozitīvu iznākumu attiecībā uz viņiem, pēkšņi tiek “pārgarīgoti” un attiecināti tikai uz Draudzi.
2. Neizmantojot tiešo skaidrošanas metodi, nav iespējams saprast Rakstu īsto nozīmi un nav vairs nekādu noteikumu, kā tos drīkst skaidrot. Tādējādi tiek atvērtas durvis nekontrolētai un “mežonīgai” tulkošanai. Tādējādi mums rodas brīvība skaidrot Rakstus kā vien vēlamies. Tiešā skaidrošanas metode ir vienīgais veids, kādā palikt paklausībā Dieva Vārdam (“pārgarīgotā” skaidrošana ļauj mums veidot tādu nozīmi, kādu vien vēlamies). Pretējā gadījumā mēs varam nonākt Dieva Vārda viltošanas briesmās, kam var būt ļoti nopietnas sekas, un mēs par to arī tiekam stingri brīdināti Atklāsmes grāmatā, 22:18, 19. Mums nav ļauts nedz pievienot kādu skaidrojumu, kas tajā nav, nedz arī noņemt kaut ko no tā, kas tajā ir teikts. Mums ir ļauts atklāt to, ko Raksti saka tiešā veidā un pakļauties tam.
3. Apmēram 20% no Bībeles pravietojumiem jau ir piepildīti.
Kādā veidā? Tiešā veidā (Jēzus piedzima Betlēmē - Mihas gr., 5:2).
Vai tad arī pārējie atlikušie 80% nepiepildīsies tādā pašā veidā?
4. Ja pravietojumi nepiepildās tiešā veidā, kā tu zināsi, ka tie vispār ir piepildīti? Ja kāds pravieto, ka tu nākamajā mēnesī dabūsi darbu Notingemā, bet tā vietā tu to dabūji Oksfordā, vai šajā gadījumā pravietojums ir piepildījies? Ja kāds teiktu, ka Oksforda ir garīgā nozīmē Notingema un šis pravietojums ir piepildījies, ko tu viņam par to teiktu? Vai ja pravietojums teiktu, ka tu rīt saņemsi miljons eiro, bet nekas no tā nenotiktu, un tev pateiktu, ka šis pravietojums patiesībā nozīmēja, ka tu jutīsies tā it kā būtu ieguvis miljons eiro, vai tu uzskatītu, ka tas ir piepildījies?
5. Ja pravietojums, kas ir dots Izraēlam, netiek burtiski piepildīts tieši viņiem, tad Dievs ir melis. Kas būtu tad, ja Dievs tev (piem., Jānim) dotu pravietojumus, bet vēlāk Viņš tev pateiktu, ka nebija tos domājis tieši tev, Jānim, bet kādam citam – “garīgā nozīmē Jānim”? Ja Dievs nav uzticams saviem pravietojumiem attiecībā uz izraēliešiem un lauž savu vārdu, tad arī mēs nevaram būt pārliecināti, ka Viņš būs uzticams apsolījumiem, kas ir doti mums!
6. Lasot un saprotot pravietojumus tiešā veidā, Bībele mums kļūst dzīva. Mēs spējam ieraudzīt tās jēgu, viss saderas kopā un izveido vienu kopīgu meistardarbu, ko es arī cenšos to parādīt. Noliedzot Rakstu tiešo nozīmi, ir pazaudētas daudzas patiesības. Agrāk bija grūtāk ticēt tam, ka pravietojumi piepildīsies burtiski. Doma, par to, ka Izraēla tauta varētu atgriezties savā zemē un ka dažādi Atklāsmes grāmatas pravietojuma elementi varētu piepildīties, likās pilnīgi neiespējami. Bet šodien, redzot to, kā pasaule zinātniski un politiski mainās, mēs arī ieraugām to, ka pravietojumi piepildās burtiski. Līdz ar to Bībelei ticošajiem nav nekāda attaisnojuma neticēt tam, ka rakstītais burtiski piepildīsies.
7. Jēzus saprata un skaidroja pravietojumus tiešā veidā (salīdzini Daniela gr., 9:27 un Mateja, 24:15). Vēl vairāk, mēs jau iepriekš minējām Jēzus teiktos brīdinājuma vārdus (Atklāsmes gr., 22:18-20), kas liek mums pravietojumus skaidrot tieši.
8. Izraēlas tautas nacionālā atdzimšana 1948. gadā pretēji visiem minējumiem ir Bībeles pravietojuma tieša piepildīšanās. Bija kādi drosmīgi ticīgie, kas 19. gadsimtā norādīja uz to, ka Izraēla valstij ir jātop atjaunotai, taču citi, kuri neskaidroja pravietojumus tiešā veidā, par to smējās, jo tas šķita pilnīgi neiespējami. Kā tas ir iespējams, ka kāda valsts pēc 2000 gadu varētu atjaunoties? Kaut kas tāds nekad nav noticis. Tomēr, neskatoties uz Holokausta ugunīm, Izraēla valsts atdzima tieši tā, kā Bībele to paredzēja un kļuva par noteicošo zīmi tam, ka mēs atrodamies beigu laikos.